Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas nosaka aizsardzības budžeta pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025.gadā sasniedzot ne mazāk kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pieņemtie grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā paredz, ka 2023.gadā budžets plānots 2,25% apmērā no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 886 466 480 eiro. 2024.gadā budžets plānots 2,40% apmērā no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 1 002 485 480 eiro, savukārt 2025.gadā un turpmākajos gados - 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 1 103 916 480 eiro.
2022.gada aizsardzības budžets ir 758,35 miljoni eiro jeb 2,2% no IKP.
Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, arī citas NATO valstis paziņojušas par savu aizsardzības budžetu palielināšanu.
Iepriekš parlamentā diskutējot par šiem grozījumiem, Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka pirmajos gados lielākās izmaksas paredzētas tieši investīcijām, jo nepieciešams attīstīt valsts aizsardzībai vitāli svarīgas programmas.
Atbilstoši esošajam plānam un pieejamam finansējumam nozīmīgākās programmas AM varētu sākt faktiski attīstīt tikai no 2025.gada, proti, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, krasta aizsardzības sistēmu un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu programmas. Tāpat ar līdz šim piešķirto aizsardzības budžetu AM spētu daļēji finansēt munīcijas krājumu papildināšanai, īpaši, lielkalibra un daļu loģistikas transporta iegādei.
Tāpat, apstiprinot finansējuma palielinājumu, investīcijas paredzētas bezpilota lidaparātu sistēmās un vadāmajos lādiņos.
Garisons toreiz skaidroja, ka vienas spējas jeb programmas attīstība prasa trīs līdz piecus gadus, jo šajā laikā nepieciešams ieročus saražot, apmācīt karavīrus un izveidot atbilstošu infrastruktūru.
Tāpat AM jau sākusi sagatavošanās darbus. Piemēram, par krasta aizsardzības sistēmām AM jau veikusi tirgus izpēti un vēl šogad varētu paspēt noslēgt līgumus par krasta pretkuģu raķešu iegādēm. Vienlaikus Garisons atgādināja, ka pērn uz visām trim Baltijas valstīm paredzēts 150 miljonu eiro liels ASV finansējums pretgaisa aizsardzībai, kas tiek investēta dažādos pretgaisa aizsardzības komponentos.
Tāpat vēl šogad varētu tikt skaidrībā par potenciālajām izmaksām par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tāpat sākti procesi par bezpilota lidaparātu iegādēm, iesaistot vietējo ražotāju.
Vienlaikus Garisons vērsa uzmanību, ka būtisks izaicinājums ieroču iegādē ir rūpnīcu jaudas. Patlaban ražošanā veidojas "korķi", jo daudzas valstis pastiprināti pasūtījušas ieročus.
