Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne iesaka Latvijas Televīzijai (LTV) izveidot precīzu interviju formātu ziņu raidījumiem un skaidri nošķirt intervijas kā žanra un intervijas kā informācijas vākšanas metodes atšķirības un pielietojumu.
Šādus ieteikumus Rožukalne izteikusi atzinumā par diviem iesniegumiem ar lūgumu izvērtēt LTV raidījuma "Panorāma" sižetu, kurā ietverta žurnālista Iļjas Kozina intervija ar radio un TV raidījumu vadītāju Aleksu Dubasu.
Bijušais radio "SWH+" dīdžejs Dubass ilgus gadus dzīvoja Maskavā, kur strādājis Viskrievijas valsts teleradiokompānijas (VGTRK) telekanālā "Kultūra" ("Россия-Культура") un radiostacijā "Sudraba lietus" ("Серебряный дождь"), bet pēc kara sākuma Ukrainā atgriezās Latvijā.
Vienā no iesniegumiem lūgts pievērst uzmanību vairākiem sižetā ietvertās informācijas precizitātes aspektiem. Iesniedzējs norāda, ka sarunā skarti svarīgi jautājumi, kas bez konteksta nav saprotami, un skatītājiem nav izskaidrota intervijas norise krievu valodā. Iesniegumā arī uzsvērts, ka sižeta skatītājiem nav paskaidrots, kāpēc saruna notiek, žurnālistam uzrunājot intervēto uz "tu". Iesniedzējs arī konstatējis, ka sarunas tulkojums nav precīzs. Turklāt iesniedzējam ir nepieņemami, ka sarunas laikā žurnālists izteicis savu attieksmi un tas varētu nozīmēt, ka žurnālists "ir viens no Dubasa biedriem un šis sižets ir sabiedrisko attiecību produkts, kas rada žurnālistam interešu konfliktu".
Otrā iesniegumā izteikta neizpratne, kāpēc sižetā divi Latvijas pilsoņi sarunājas krievu valodā par sabiedrības integrāciju. Vienlaikus Iesniedzējs lūdz izvērtēt sižeta autora profesionālo darbību, ņemot vērā, ka viņa veidotajā sižetā no Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākuma salīdzinoši nesen jau tika konstatēts profesionālās ētikas pārkāpums.
LTV Ētikas komisija, uzklausot Kozinu un Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni, pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu, ka žurnālista darbībās nav konstatējams LTV Rīcības un ētikas kodeksa pārkāpums. Arī Satura vērtēšanas komisija sižetā būtiskus pārkāpumus nekonstatēja, vienlaikus atzīstot, ka pietrūka konteksta par personību, tās izvēli un lomu konkrētajos apstākļos. Komisija ierosināja arī pilnveidot interviju formātus, veidojot tos atbilstoši ziņu aktualitāšu blokam.
Kā secinājusi Rožukalne, LTV pamatoti konstatējusi, ka 19.marta sižetā būtu skaidrāk jādefinē intervijas mērķis, intervētās personas izvēle un ar šo personu saistītais konteksts un precīzāk jānorāda, ka virsrakstā minētais ir intervētās personas viedoklis. LTV Satura vērtēšanas komisija pamatoti iesaka pilnveidot intervijas formātu raidījumā "Panorāma", atzīsts Rožukalne.
Ombuds atzinis, ka žurnālists un intervētā persona sarunāšanās krievu valodā nav vērtējams kā profesionālās ētikas pārkāpums, jo raidījumā nodrošināts sižeta tulkojums. Tomēr gadījumos, kad divu Latvijas pilsoņu saruna var radīt neizpratni par to, kāpēc intervija latviešu valodas kanālā notiek citā valodā, valodas lietojums būtu jāpaskaidro.
Rožukalne secinājusi, ka atbilstoši LTV Rīcības un ētikas kodeksam sižetā, kuru veido intervija ar Dubasu, pārkāpts kodeksa punkts, kas paredz nodalīt viedokļus no faktiem. Izvērtējot sižeta saturu un žurnālista personiskā viedokļa ietekmi uz tā rāmējumu, Rožukalne neatbalsta LTV Ētikas komisijas secinājumu, ka sižetā nav pārkāpti profesionālie principi, jo žurnālista personiskā viedokļa paušana nav skaidri nodalīta no sižetā minētajiem faktiem.
Turklāt sižetā nav pilnvērtīgi iekļauts konteksts, kā to atzinis gan autors, gan LTV Ētikas komisija, tāpēc tā saturā vairākus aspektus nav iespējams saprast.
Sižets publicēts ziņu programmā, tādēļ Rožukalne norāda, ka, ievērojot ziņu žurnālistikai nozīmīgo precizitātes un neitralitātes principu, tajā daudz rūpīgāk būtu jānodrošina precīzs intervijas tulkojums, lai nerastos nozīmīga pretruna starp informācijas avota teikto un tā tulkojumu. Tāpat jāinformē skatītāji par iemesliem, kāpēc intervija notiek, izmantojot uzrunas formu "tu", kas varētu liecināt par sarunas biedru personiskām attiecībām un var likt apšaubīt žurnālista neitralitāti, lai gan, kā tika noskaidrots atzinuma veidošanas procesā, Kozins ar Dubasu iepriekš nav bijuši pazīstami.
Rožukalne arī pauž, ka jāatturas no personiskā viedokļa paušanas par sarunas biedru un viņa idejām, tā samazinot skatītāju iespējas pašiem novērtēt sižeta saturu, kā arī radot šaubas par žurnālista neitralitāti. Turklāt, ja intervijas laikā tiek izteikts žurnālista personiskais viedoklis, tas jāpauž formā, kas neļauj personisko viedokli asociēt ar LTV Ziņu dienesta vai LTV pārstāvēto viedokli.
Ombuds rosina papildināt LTV Rīcības un ētikas kodeksu ar tādām vispārpieņemtām žurnālistikas ētikas normām kā precizitāte un neitralitāte ziņu sižetos un ziņu un aktuālo notikumu raidījumos vai formātos.
Tāpat Rožukalne iesaka izveidot precīzu interviju formātu ziņu raidījumiem, īpaši uzsverot nepieciešamību piedāvāt kontekstuālu informāciju un ievērot precizitāti ziņu sižetu virsrakstu veidošanā. Formāta izstrādē viņa rosina skaidri definēt intervijas izmantojumu ziņu raidījumos, nošķirot interviju kā informācijas vākšanas metodi un interviju kā žurnālistikas žanru.