Ārlietu komisija sākusi izvērtēt 58 Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus

© Dmitrijs Suļžics / F64

Saeimas Ārlietu komisija šodien sāka izvērtēt Ārlietu ministrijas apkopoto informāciju par Latvijas un Krievijas divpusējiem līgumiem.

Sēdē piedalījās arī par līgumu izpildi atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji.

Deputāti uzklausīja nozaru ministriju pārstāvju viedokļus par līgumu atbilstību ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstajām sankcijām pret Krieviju.

Komisija aicināja nozaru ministrijas izvērtēt, vai esošajos apstākļos ir iespējams apturēt katra atsevišķa ar Krieviju noslēgtā divpusējā līguma izpildi vai to denonsēt.

Kopumā starp Latviju un Krieviju ir noslēgti 58 divpusējie līgumi, daži no tiem jau ir zaudējuši spēku.

Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) aģentūru LETA informēja, ka nākamnedēļ komisija turpinās izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.

Līgumu pārskatīšana ir kā atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā. Karš Ukrainā ļāva pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus ar Krieviju un izvērtēt to nepieciešamību.

Kols uzsver, ka komisija neskata šos līgumus tikai pieminekļa Āgenskalnā dēļ. Viņš norāda, ka starp Latviju un Krieviju ir noslēgti vairāki pašlaik nepieļaujami līgumi.

Latvijā

Ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par jebkuras jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām. Kaut arī grozījumos netika konkrēti minētas mošejas, skaidrs bija tas, ka runa ir tieši par šīm kulta celtnēm. Par situāciju spriež politologi Filips Rajevskis un Andis Kudors, kā arī katoļu priesteris dr. theol. Ilmārs Tolstovs.

Svarīgākais