Saeima pirmdien, 20. decembrī 2011.gada valsts budžeta pavadošo likumu paketes ietvaros pieņēma grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas paredz, saglabājot likumā jau ieviesto progresivitāti, palielināt nodokļa likmi par mājokļiem, kā arī precizē nodokļa piemērošanu.
Dzīvojamo māju aplikšana ar nodokli tika uzsākta 2010. gadā, nosakot ļoti zemu progresīvo likmi no 0,1 līdz 0,3 procentiem no mājas vai dzīvokļa kadastrālās vērtības. Piemēram, nodokļa maksājums par standarta 3 istabu dzīvokli Rīgā ar kadastrālo vērtību 17 000 tūkstoši latu 2010. gadā ir 17 lati. Savukārt lauku pašvaldībās nodokļa maksājums par mājokli gandrīz visos gadījumos ir 1-2 lati gadā.
Grozījumi paredz saglabāt jau 2010. gadā ieviesto progresivitātes principu mājokļu aplikšanā ar nodokli, palielinot nodokļa likmes:
par mājokli ar kadastrālo vērtību līdz 40 tūkstošiem latu piemērot likmi 0,2% no kadastrālās vērtības,
par mājokļa kadastrālās vērtības daļu no 40 001-75 000 latu – 0,4% no kadastrālās vērtības,
par mājokļa kadastrālās vērtības daļu virs 75 tūkstošiem latu – 0,6% no kadastrālās vērtības.
Paredzamie pašvaldību papildu ieņēmumi 2011. gadā no šī likmes palielinājuma ir 6,87 miljoni latu.
Grozījumi arī paredz, ka 25% nodokļa pieauguma ierobežojums neattieksies uz dzīvojamām mājām un ar dzīvošanu saistītām palīgtelpām.
Lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi nodokļa uzlikšanā personām, kurām piederošās, ar dzīvošanu saistītās nedzīvojamās telpas atrodas dzīvojamā mājā, un personām, kurām šīs telpas atrodas ārpus dzīvojamās mājas, likums paredz ar 2012.gadu dzīvojamo māju palīgēkas, garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžas, kas nav palīgēkas, iekļaut ar nodokli apliekamajā objektā un piemērot tām tādu pašu nodokļa likmi kā dzīvojamām mājām un tajās esošajām garāžām, pagrabiem u.c.
Grozījumi paredz pienākumu nodokļa maksātājam sniegt informāciju pašvaldībai tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums ir mainījis savu statusu, t.i., no neapliekama objekta kļuvis par apliekamu vai otrādi (šobrīd nodokļa maksātājam ir pienākums divas reizes gadā sniegt pašvaldībai informāciju, kas jau ir pašvaldības rīcībā).
Likums precizē arī normu par minimālā nodokļa maksājuma piemērošanu, kā arī paredz izņēmuma gadījumus, kad nodokļa maksāšanas pienākums rodas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību, valdījuma tiesību, kā arī valsts vai pašvaldību nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās un attiecīgi izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc minēto tiesību izbeigšanās.