Darba devēju konfederācija vairs nevēlas dzirdēt politiķu solījumus

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Valdībai ir pēdējais laiks sēsties pie viena galda ar uzņēmējiem un to pārstāvošajām organizācijām, un sākt izturēties vienam pret otru kā pret pilnvērtīgu partneri, saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš uzvēra, ka īpaši vēlēšanu gadā uzņēmēji no politiķiem vairs negrib dzirdēt solījumus, cik skaiti dzīvosim pēc vēlēšanām, bet reālu rīcību.

"Mana ticība un iedzimtais, iegūtais optimisms ļauj domāt, ka vēl ir iespējams mainīt esošo situāciju un uzlabot sadarbību starp uzņēmējiem un valsti, kā arī sadarbību ar darba ņēmējiem. Es uzskatu, ka ir iespējams panākt situāciju, kad visi strādā vienā komandā, nevis tā, kā ir šobrīd, kad viens otru uzskatām par pretinieku," teica Bite.

Viņš norādīja, ka LDDK prezidenta amatā vēlas panākt situāciju, kad vienalga, kāda partiju kombinācija nokļūst pie varas, vienalga, kāda valdība ir, uzņēmējiem pie sarunu galda ir sava vieta, ietekme un spēja argumentēti diskutēt.

"Nav noslēpums, ka ar katru no pēdējiem Saeimas sasaukumiem un valdībām sapratne un diskusija ar uzņēmējiem un to pārstāvošajām organizācijām ir pasliktinājusies un šobrīd ir viskritiskākā. Es gan gribu teikt, ka ir labi piemēri valdībā un ministrijās, kur atsevišķām nozarēm ir izveidojusies ļoti konstruktīva sadarbība, kas tiešām strādā ar vienotu mērķi vairot ekonomiku un to attīstīt. Tāpat ir sliktie piemēri, kur savstarpējā attieksme ir ministrijas neieklausīšanās un ignorance," atzina Bite.

Tostarp kā labo piemēru viņš minēja Zemkopības ministriju. "Par labajiem piemēriem varu teikt par savu nozari, no kuras nāku. Kā nozarē strādājošs uzņēmējs varu teikt, ka ar Zemkopības ministriju un tās pārraugošajām iestādēm ir izveidojusies ļoti produktīva sadarbība tādā formā, ka mēs tiešām strādājam vienā komandā, un es teikšu, ka nav svarīgi, kādas partijas ministrs atnāk, - šī sistēma strādā," teica LDDK vadītājs.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais