Turpmāk bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem vairs nenoteikts maksimālo rehabilitācijas reižu skaitu

© Dāvis Ūlands / F64

Vairs nenoteiks maksimālu sociālās rehabilitācijas reižu skaitu bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, paredz valdībā atbalstītais Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais noteikumu projekts.

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk netiks piemērots nosacījums par maksimāli noteiktu sociālās rehabilitācijas reižu skaitu, ko bērni ar funkcionālajiem traucējumiem var saņemt. LM norāda, ka rehabilitācijas pārtraukšana var radīt negatīvu ietekmi uz bērna veselības stāvokli, radot varbūtību tam atkal pasliktināties, tādējādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir jānodrošina tādā intensitātē un apmērā un ar tādu regularitāti, kas balstīta uz bērna individuālām vajadzībām un sniedz vispozitīvāko ieguldījumu bērna sociālo prasmju un funkcionēšanas spēju uzturēšanā un uzlabošanā.

Kopumā līdz 2021.gada 31.decembrim no 1428 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, aptuvenu 15% ir izmantojuši pakalpojumu sniegšanas reizes tuvu šobrīd maksimāli noteiktajām, tas ir, vidēji 80 līdz 100 reizes. Attiecīgi pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem saglabājas, un tie būs pieejami līdz 2023.gada trešajam ceturksnim.

Tāpat noteikumu projekts paredz atcelt nosacījumu par maksimāli noteiktu sociālās rehabilitācijas reižu skaitu arī bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem.

LM norādīja, ka gan vairāki pētījumi, gan informācija sociālos tīklos liecina par to, ka atbalsts mērķa grupas bērnu vecākiem ir ļoti nepieciešams veselīgai un pilnvērtīgai ģimenes sociālajai funkcionēšanai, kuras ļoti bieži ir pakļautas ilgstošam sociālās atstumtības riskam. Tādējādi, neierobežojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējas, tiktu līdzsvarotas arī viņu pašu vajadzības pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Kopumā līdz 2021.gada 31.decembrim 748 bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem likumiskie pārstāvji ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Vienlaikus paredzēts atcelt individuālā un grupu atbalsta apjoma ierobežojumus personām ar garīgā rakstura traucējumiem. Tas nozīmē, ka, atceļot no projekta kompensējamo individuālā un grupu atbalsta apjoma ierobežojumus personām ar garīgā rakstura traucējumiem, tiks vismaz daļēji kompensētas Covid-19 ierobežojumu rezultātā būtiski ierobežotās iespējas saņemt nepieciešamos atbalsta pakalpojumus dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās.

Savukārt Aprūpes mājas pakalpojumu personas ar garīgā rakstura traucējumiem nevarēs saņemt ar dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumiem. Aprūpes mājās pakalpojumu tajā pašā dienā, kad persona ar garīgā rakstura traucējumiem dienas aprūpes centrā vai specializēto darbnīcu pamatotas nepieciešamības gadījumā var sniegt pirms vai pēc minēto pakalpojumu sniegšanas darba laika.

Paredzēts, ka sociālos pakalpojumus varēs saņemt arī Ukrainas civiliedzīvotāji. Attiecīgi individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta, pieņemot attiecīgu lēmumu par nepieciešamā pakalpojuma piešķiršanu.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais