Ukrainas bēgļu izmitināšanai nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro

Jaunu Ukrainas bēgļu izmitināšanas vietu nodrošināšanai būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) šonedēļ valdībā iesniegtā informācija.

Vērtējot papildus izmitināšanas iespējas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no pašvaldībām ir apkopojusi informāciju par to īpašumā esošām ēkām. Saskaitīts, ka pieejamajās ēkās varētu izmitināt ap 6500 personas, bet kopējā nepieciešamā summa kapitālieguldījumiem būtu aptuveni 30 miljoni eiro, norāda IeM.

Desmit pašvaldības līdz 12.aprīļa valdības sēdei vēl nebija sniegušas informāciju.

Pašvaldības sniegušas informāciju, ka varētu izremontēt vai pielāgot telpas mēneša līdz pat 1,5 gadu laikā. Piemēram, Ventspils novads dienestu viesnīcu 60 personām var iekārtot aptuveni 30 darba dienu laikā, savukārt Valmieras novads dienesta viesnīcu 66 personām var iekārtot līdz 2023.gada oktobrim.

Kā papildus izmitināšanas vietas piedāvāts 741 dzīvoklis, 11 dienesta viesnīcas, četras kopmītnes, 14 skolas, divi internāti, sešas pašvaldību īpašumā esošas dzīvojamās mājas. Tāpat kā papildus izmitināšanas vietas varētu izmantot kādu rehabilitācijas centru, sanatoriju, tuberkulozes slimnīcu, Ozolmuižas pili.

Piemēram, Rīgā aptuveni 1100 personām dzīvokļu pielāgošanai būtu nepieciešami 13,4 miljoni eiro. Savukārt, piemēram, Ogres meža tehnikuma kopmītņu sakārtošanai 250 bēgļu vajadzībām būtu nepieciešami 2,5 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka laikā no Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz 14.aprīlim Latvijā reģistrēti 21 248 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 15 963 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību līdz 14.aprīlim bijusi nepieciešama 9231 personai.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) gan 12.aprīlī pēc valdības sēdes atzinusi, ka vērojama tendence nepieaugt bēgļu skaitam pēc pagaidu aizsardzības.

Gadījumā, ja karš turpināsies un Krievijai izdosies iekarot plašākas teritorijas, tad Latvijai nāksies domāt par papildus izmitināšanas vietām neizslēdzot arī apsildāmu telšu izvietošanu.

Neskatoties uz minēto, ministre informējusi, ka jau patlaban ir jādomā par atbalsta sniegšanu līdz šim ieradušiem bēgļiem, kuri izšķirsies par palikšanu Latvijā ilgāk par trīs mēnešiem.

Vienlaikus ministrija norādījusi, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Tāpat ziņots, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai, paredz 12.aprīlī valdībā pieņemtie noteikumi "Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits", kurus sagatavoja IeM.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.