Kas rakstīts apžēlošanas lūgumos, ko izskata prezidents?

Nožēloju izdarīto, pārvērtēju savu līdzšinējo dzīvi, nevēlos vairs atrasties cietumā un gribu stāties uz likuma paklausības ceļa, – tā apžēlošanas lūgumos biežāk minētos apsvērumus raksturo Apžēlošanas dienesta vadītāja Irina Pūrīte. Viņa šajā amatā ir kopš 2019. gada, raksta portāls "tv3".

Valsts prezidents Egils Levits līdz šim apžēlojis 13 notiesātos. Sarūkot ieslodzīto skaitam, mazāk kļūst arī personu, kas lūdz apžēlošanu.

”Apžēlošanas lūgumos raksta, ka vecāki ir veci, un ka viņiem nepieciešama palīdzība. Ka notiesātajam ir pasliktinājies veselības stāvoklis, bet ieslodzījuma vietās ārstēšanu nenodrošina pietiekamā apjomā vai kvalitātē.”

Notiesātie, kuri lūdz atbrīvot no papildsoda - tiesību ierobežošanas, kā argumentu mēdz minēt grūtības atrasts darbu. Lūdzot noņemt sodāmību, notiesātie visbiežāk cenšas atgūt ar spriedumu liegtās iespējas, piemēram, iespēju strādāt par pedagogu vai treneri darbā ar bērniem, vai iestāties Zemessardzē u.c.

Dienesta vadītāja īpaši izceļ gadījumu, kad notiesātais lūdza atbrīvot no papildsoda - autovadītāja tiesību atņemšanas, kā arī noņemt sodāmību: ”Analizējot spriedumus, konstatējām, ka papildsods jau sen izciests.”

”Vērsāmies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt spriedumu attiecībā uz papildsoda izciešanu. Saņēmām atbildi, ka tika ierosināta tiesvedība, un tiesa precizēja spriedumu. Bet cilvēks reāli zaudēja vairāk nekā divus gadus no laika, kad varēja atjaunot savas vadītāja tiesības!”

Kopš valsts neatkarības atgūšanas seši Valsts prezidenti kopumā izvērtējuši 8167 apžēlošanas lietas. Lielākajā daļā gadījumu (92%) apžēlošana noraidīta, bet apžēloti 8% jeb kopumā 659 notiesātie.

Visvairāk apžēlošanas lietu izskatīts pēc neatkarības atgūšanas pirmās (Gunta Ulmaņa) prezidentūras laikā. Savukārt vienīgās sievietes prezidentūrai raksturīgs visaugstākais apžēloto personu īpatsvars - Vaira Vīķe-Freiberga pozitīvu lēmumu pieņēma katrā piektajā no izskatītajiem lūgumiem.