Eksperti: Šķērsojot Baltkrievijas robežu, Latvijas ceļotāji var nokļūt specdienestu varā

Tiesa eksperti brīdina - šāda ārēji brīvas ceļošanas iespēja patiesībā var radīt potenciālus draudus Latvija un Lietuvas pilsoņiem, nonākot ne tikai pastiprinātā Baltkrievijas izlūkdienestu darbinieku kontrolē, bet arī paverot iespēju Baltkrievijas un Krievijas izlūkdienestiem izdarīt spiedienu uz Latvijas un Lietuvas pilsoņiem, iesaistot tos spiegošanā, ziņo portāls "Sargs.lv".

Pati Baltkrievijas Robežapsardzes komiteja, šādu “laipnību” pret Latvijas un Lietuvas pilsoņiem skaidro ar vīzu nepieejamību, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

“Pašreiz Eiropas Savienības kaimiņvalstu pilsoņiem nav iespēju apciemot Baltkrievijā mītošos radiniekus, jo trūkst vīzu. Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī tuvojošās Lieldienas, valsts vadība (pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko režīms - red. piez.) nolēmis nodrošināt iespēju Latvijas un Lietuvas pilsoņiem bez vīzām iebraukt Baltkrievijā, uzturēties tur un pēcāk atgriezties,” teikts Robežsardzes komitejas paziņojumā.

Latvijas gadījumā iespēja bez vīzas šķērsot Baltkrievijas robežu ir arī nepilsoņiem.

Kā vēsta Baltkrievijas puse, saskaņā ar šo kārtību, Latvijas un Lietuvas valsts piederīgie Baltkrievijā var iebraukt cauri oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem, Baltkrievijas robežsardzes darbiniekiem mutiski paziņojot brauciena mērķi.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks portālam “Sargs.lv” norāda, ka šāda Baltkrievijas režīma “laipnība” pret Lietuvas un Latvijas valsts piederīgajiem slēpj virkni dažnedažādu risku.

“Neraugoties uz faktu, ka bezvīzu režīms ir uzskatāms par abpusēji izdevīgu režīmu valstīm ar kopēju robežu, pašreizējā situācijā, kad Baltkrievija ir izveidojusi pastāvīgu un ciešu militāro sadarbību ar Krieviju, kā arī pastarpināti (kā valsts kuras teritoriju izmanto agresors uzbrukumam Ukrainai red. piez.) piedalās Krievijas agresijā pret Ukrainu, tam ir vairāki drošības riski,” apgalvo Rostoks.

T. Rostoka ieskatā, pirmkārt, bezvīzu režīms nekādā gadījumā neizslēdz iespēju, ka Baltkrievijas dienesti necentīsies iegūt padziļinātu informāciju par Latvijas, Lietuvas, kā arī citu NATO un Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri plānotu apmeklēt Baltkrieviju bez vīzas. Turklāt, iebraucot Baltkrievijā, no ceļotāja var tikt pieprasīta dažāda veida papildus informācija. Savukārt atteikšanās sniegt Baltkrievijas robežsargu pieprasīto informāciju var beigties ne tikai ar liegumu ieceļot Baltkrievijā, bet arī ar tiešu vēršanos pret Latvijas valsts piederīgo, ņemot vērā faktu, ka cilvēks jau atrodas Baltkrievijas teritorijā.

Eksperts atgādina, ka detalizētu ziņu pieprasīšana no ieceļotāja uz robežas ar kādu no trešajām valstīm nav unikāla. Līdzīga pieredze ir ASV, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms. Tomēr atšķirībā no ASV, Baltkrievijas valdošais režīms, iegūstot šādas ziņas un atļaujot ieceļošanu, kā jebkurš autokrātisks režīms ir tendēts uz stingru ārvalstnieka kontroli.

Baltkrievijas gadījumā Latvijas ceļotājiem īpaši jāņem vērā arī riski, kas saistīti ar tās drošības un izlūkošanas dienestu darbību. Šāda, ārēji nevainīga bezvīzu režīma ieviešana paver iespēju Baltkrievijas izlūkdienestu darbiniekiem iegūt padziļinātu informāciju par kaimiņvalsti un tās iedzīvotājiem.