Eiropai ir jāturpina darbs pie jaunu sankciju ieviešanas pret Krieviju saistībā ar tās uzbrukumu Ukrainai, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Šajās sarunās centrālie jautājumi pašlaik ir par Krievijas energoresursu sankcionēšanu, atzina Kariņš, piebilstot, ka, no viņa viedokļa, sankciju jautājumi virzās ļoti lēnām, lai arī Eiropa viennozīmīgi spējusi panākt redzamu progresu.
Runājot par Latvijas virzīšanos uz atteikšanos no Krievijas gāzes, Kariņš atgādināja, ka tuvākais mērķis ir vienoties ar Igauniju un Somiju par dalību Paldisku sašķidrinātās gāzes terminālī, kas nozīmētu, ka no nākamā gada varētu nepirkt gāzi no Krievijas.
Tālāk mērķis ir iespējams sašķidrinātās gāzes terminālis Latvijā, kas varētu nodrošināt lētāku pakalpojumu nekā Lietuvā un Igaunijā, jo to plānots saslēgt kopā ar Inčukalna gāzes krātuvi, tātad atvestā gāze nebūtu jāglabā pašam terminālim.
Šāds projekts varētu tikt pabeigts aptuveni divu gadu laikā, bet Ekonomikas ministrija mēneša laikā valdībā iesniegšot gala ieteikumu vai starpziņojumu, kurš no piedāvājumiem būtu labākais. Nav jautājums, kurš projekts patīk labāk, bet gan tas, kurš ir ekonomiski izdevīgāks, izvēli raksturoja premjers.
Savukārt runājot par gāzes cenām, Kariņš atzina, ka pašlaik tās ir ļoti grūti prognozēt. Valdība ir devusi uzdevumus meklēt gāzes piegādātājus. Kad šis process būs noslēdzies un būs redzams, kāda bijusi iepirktās gāzes cena, tad valdība domāšot, vai ir nepieciešami jauni atbalsta pasākumi mājsaimniecībām.
Kariņš šonedēļ arī runājis ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), kurš solījis piekoriģēt lēmumu par valsts atbalstu apkures katlu nomaiņai, lai to varētu saņemt par reāli Latvijā pieejamiem apkures katliem.