Ukraina pērn bija otra lielākā olu importētājvalsts Latvijā

© f64.lv, Oksana Džadana

Latvija no Ukrainas pagājušajā gadā importēja 38,5 miljonus svaigu mājas vistu olu 2,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir 20,2% no kopējā svaigu mājas vistu olu importa, ziņo Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz provizoriskiem datiem.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka 2021.gadā Latvija kopumā importēja 190,8 miljonus vistu olu 13,1 miljona eiro vērtībā, tostarp Ukraina pērn bija otra nozīmīgākā olu importētājvalsts Latvijā.

Visvairāk olu 2021.gadā Latvijā ieveda no Lietuvas - 114,7 miljonus olu astoņu miljonu eiro vērtībā, kas veido 60,1% no kopējā vistu olu importa. Starp olu importētājvalstīm bija arī Somija, Polija, Igaunija, Vācija un Francija.

Vienlaikus Latvijas vistu olu eksports ir aptuveni divas reiz lielāks nekā imports. Pagājušajā gadā Latvija eksportēja 385,8 miljonus olu 26,3 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Čehiju.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad martā desmit olu iepakojuma vidējā cena Latvijā bija 1,88 eiro, kamēr 2021.gadā tā svārstījās no 1,65 eiro septembrī līdz 1,86 eiro novembrī.

Latvijā 2021.gadā saražoja 825,6 miljonus olu, kas ir par 23,8 miljoniem jeb 3% vairāk nekā 2020.gadā.

Tādējādi uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā Latvijā tika saražotas 438 olas.

Pērn no kopējā saražoto olu daudzuma 97% bija vistu olas, kamēr 2020.gadā šis īpatsvars bija 99%.

2021.gadā dējējvistu skaits Latvijā pieauga par 50 100 jeb 1,5%. Vidēji no vienas dējējvistas pērn ieguva 299 olas, kas ir par 2,6% mazāk nekā 2020.gadā.

Latvijā

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.