Latvijā katrs piektais bērns saskāries ar pavedināšanas mēģinājumiem internetā

© pexels.com

Vidēji katrs piektais bērns vecumā no 8-15 gadiem interneta vidē ir nokļuvis situācijā, kas saistīta ar seksuāla rakstura sarunu un pavedināšanas mēģinājumiem, liecina Latvijas Drošāka interneta centra (drossinternets.lv) apkopotā informācija par aizpildīto pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv.

20% atzinuši, ka interneta "draugs" sūtījis ko tādu, kas lika izjust bailes, kaunu un apjukumu, savukārt, 24% bērnu atzīst, ka internetā iegūtais "draugs" sarunājies par intīmām ķermeņa daļām.

Kopumā testu kampaņas "Bīstamā draudzība internetā!" ietvaros aizpildījuši 2956 bērni līdz 15 gadiem un 1535 jaunieši vecumā no 16-17 gadiem.

Statistikas dati par bērniem vecumā no 8-15 gadiem liecina arī, ka 16% bērnu interneta "draugs" mēģinājis pierunāt vai piespiedis fotografēt vai filmēt sevi kailu. Satraucoši, ka no šiem 16% jeb kopskaitā 469 bērniem, kurus interneta "draugs" mēģinājis pierunāt vai piespiedis uzņemt kailfoto, 69% to arī ir izdarījuši - filmējuši vai fotografējuši sevi kailu. Savukārt, vēl 21% bērnu atzina, ka interneta "draugs" licis paturēt noslēpumā saziņu ar viņu.

Informē Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: "Tests, kas bērniem ļauj novērtēt savu draudzību internetā, palīdz izprast, vai pieredzētās sarunas ar jauniegūtajiem draugiem internetā patiešām bijušas ar labiem nodomiem, vienlaikus izskaidrojot, kuras situācijas interneta vidē ir bīstamas, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību. Esam secinājuši, ka vidēji katrs piektais gadījums bijis saistīts ar mēģinājumu izprovocēt un pavedināt bērnu internetā, gan sarunu liekot paturēt noslēpumā, gan piesolot dāvanas, ja bērns darīs to, ko varmāka vēlas. Vēl 14% atzina, ka saņēmuši draudus, ja neklausīs "drauga" pavēlēm. Šie rezultāti apliecina, ka seksuāla izmantošana internetā ir realitāte, kas notiek mums līdzās, un tikai kopīgs darbs, informējot bērnus, kā to atpazīt un - kā neiekrist varmāku lamatās, ir svarīgākais priekšnoteikums, lai pasargātu bērnus. Tāpat arī ļoti svarīgi jebkuram pieaugušajam ir pareizi reaģēt, kad uzzina par šādu situāciju, un atbalstīt bērnu, kā arī informēt tiesībsargājošās institūcijas".

Viņa atzīst, ka ļaundari visbiežāk mēģina iemantot bērna uzticību, sākotnēji ar nevainīgām sarunām, izsakot komplimentus par izskatu, ko apliecina arī testa rezultāti. 55% bērni vecumā no 8-15 gadiem ir saņēmuši komplimentus no sava interneta "drauga" par izskatu, uzvedību vai spējām. Tomēr, pēc draudzīgās gaisotnes radīšanas, visbiežāk sākas mēģinājumi vienoties par kailbildes saņemšanu, interneta "draugam" kļūstot aizvien uzstājīgākam. Kad tas ir noticis, visbiežāk aizsākas t.s. apburtais loks, kas mijas ar draudiem un vēl papildus fotoattēlu nosūtīšanas pieprasījumiem, bērnam, jūtot kaunu, nespējot izkļūt no šī apļa paša spēkiem.

Raksturojot rezultātus, kas iegūti no testa atbildēm 16-17 gadus vecu jauniešu grupā, Maija Katkovska norāda, ka vidēji 26% jauniešu ir pieredzējuši, ka viņiem izteiktas negatīvas piezīmes par izskatu, uzvedību un spējām, savukārt 40% atzinuši, ka internetā iegūtie "draugi" turpinājuši rakstīt vai sūtīt dažādus aicinājumus, fotogrāfijas vai informāciju, pat ja jaunietis uz to nav atbildējis.

"Jāatzīst, ka arī jauniešu vidū statistikas dati liecina, ka problēma pastāv un, piemēram, no 265 jauniešiem, kurus mēģināja pierunāt vai piespiest nosūtīt kailfoto, 57% to ir izdarījuši, līdz ar to par bīstamām draudzībām internetā ir jārunā ikvienā vecuma grupā," piebilst M. Katvkoska.

Kā rīkoties, saskaroties ar pavedināšanu internetā un - kur meklēt palīdzību?

Ja rodas aizdomas, ka notikusi bērna pavedināšana internetā, neizdzēsiet saraksti un sociālā tīkla profilu, saglabājiet visus pieejamos pierādījumus. Vērsieties pēc palīdzības, zvanot pa Uzticības tālruni 116111, sazinieties ar drossinternets.lv vai Valsts policiju. Atpazīt bērna pavedināšanu internetā un uzzināt, kā rīkoties, iespējams arī aizpildot pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv.

Latvijā

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Svarīgākais