Notiek diskusija, kā liegt dalību vēlešanās prokremliskiem politiskajiem spēkiem
Politiskajā vidē notiek diskusija par to, vai un kā nodrošināt, ka dalība Saeimas vēlēšanās tiktu liegta politiskajiem spēkiem, kuri nenosoda karu Ukrainā vai pat pauž atklātu atbalstu Krievijas agresijai, vēsta portāls "ReTV".
ReTV Ziņu dienesta uzrunātie Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji ir vienisprātis, ka prokremlisku politisko spēku dalība Saeimas vēlēšanās nav pieļaujama. Atšķiras tikai viedokļi par mehānismiem, kā to nodrošināt. Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāts, “Saskaņa”, saka: “No vienas puses, Latvijas politikā nav vietas cilvēkiem, kuri atbalsta Krievijas karu Ukrainā. No otras puses - mēs esam tiesiska valsts. Šeit man ir ļoti daudz profesionāla rakstura jautājumu, kādā veidā to var īstenot, jo es pieņemu, ka neviens politisks spēks neatļautos ierakstīt, piemēram, programmā: “Mēs esam pret Krieviju, un mēs esam pret Ukrainu.””
Ainārs Latkovskis, Saeimas deputāts (JV): “Principā jebkurš pasaules parlaments izvairās pieņemt deklaratīvas normas, jo ticiet man - tiklīdz tāda norma parādītos, visas tās partijas, kuras pašlaik skaļi atbalsta Krieviju, automātiski tam piekristu un nākamajā dienā darītu ko pavisam citu. Bet ir jau mehānisms, kas loģiski pārstāv [valsts interešu aizsardzību]: tas ir Krimināllikums, kurā ir normas pret genocīda slavināšanu, agresorvalsts atbalstīšanu, līdz ar to tiesībsargājošajām iestādēm ir jāizmanto normas, arī valstij, sabiedrībai, kuras vienkārši ir jāpielieto.”
Latkovskis atgādina, ka krimināli sodītām personām dalība Saeimas vēlēšanās ir aizliegta, bet, komentējot ReTV Ziņu dienesta repliku, ka tiesas procesi Latvijā ir pietiekami gari, norādīja, ka šādām ar valsts drošību tieši saistītām lietām būtu jākļūst prioritārām.
Arī vienam no Zaļo un zemnieku savienības līderiem Mārim Kučinskim šķiet, ka instrumentu prokremlisku politisko spēku ierobežošanai ir iespējams ieviest, pastiprinot jau esošos. Māris Kučinskis, Saeimas deputāts (ZZS): “Šobrīd esošās normas būtu jāpastiprina, un tas ir jādara tiesiski. Tā kā vadu arī Nacionālās drošības komisiju, varu apliecināt, ka mēs būtu gatavi, tikko saņemtu šādu [tiesiski] izvērtētu “produktu”, mēs to izskatītu un, iespējams, būtu gatavi arī virzīt Saeimai apstiprināšanai.”
Atbildot uz jautājumu, vai līdz Saeimas vēlēšanām pietiks laika jaunās normas ieviest, Kučinskis ŖeTV pauda, ka pret vienu otru šādas lietas jau esot ierosinātas, nevienu gan vārdā nenosaucot. Arī Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore prognozē, ka attiecīgi grozījumi varētu iegūt likuma spēku un attiekties jau uz šoruden gaidāmajām vēlēšanām, tiesa, ne bez pretestības. Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (NA): “Iebildumi būs, protams, no tā spektra, kuru mēs jau zinām, tā sakot, no kreisā spektra, kaut gan arī šeit ir tāda interesanta situācija, ko mēs vērojam, ka pēc kara.”
Jāatgādina, ka no Latvijas Krievu savienības Eiropas Parlamentā ievēlētā Tatjana Ždanoka bija viena no retajām deputātēm, kura neatbalstīja parlamenta rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā. Tieši Ždanokas lietu ar nesekmīgo tiesāšanos par iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās kā piemēru tam, kā likumos noteikt ierobežojumus, min politoloģe Laura Minskere, kura atbalsta ideju par stingrāku nosacījumu ieviešanu. Laura Minskere, politoloģe, SIA “Mediju tilts” valdes priekšsēdētāja: “Ja mēs velkam paralēles, deputāta kandidāti, kas publiski būtu atbalstījuši Krievijas agresiju Ukrainā un mēģinājuši attaisnot kara noziegumus, viņu tiesības kandidēt varētu tikt ierobežotas, ja Saeima tā lemtu, jo no valsts drošības interesēm mēs varam uzskatīt, ka šādas personas ir potenciāls risks Latvijas valsts drošībai.”