Latvija atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas darbu kara noziegumu izmeklēšanā Ukrainā, uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kā informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs pirmdien Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā ES ārlietu ministri apsprieda Krievijas karu Ukrainā, ES globālās savienojamības stratēģiju "Global Gateway", kā arī tikās ar Starptautiskās Krimināltiesas galveno prokuroru Karimu Hanu.
Tiekoties ar Starptautiskās Krimināltiesas galveno prokuroru, Rinkēvičs Latvijas vārdā pateicās par sāktajām darbībām, lai Krievijas amatpersonas, kas ir atbildīgas par Ukrainā pastrādātajiem šausminošajiem noziegumiem, tiktu sauktas pie atbildības.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas prokurora darbu, veicot izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Ukrainā un pret Ukrainas cilvēkiem. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu sniegt finansiālu ieguldījumu 100 000 eiro apmērā prokuratūras darba atbalstam.
Ministrs arī informēja, ka Latvijas tiesībaizsardzības iestādes izskata Starptautiskās Krimināltiesas uzaicinājumu norīkot ekspertus dažādās kompetences jomās. Patlaban Latvijā tiek ierosināta krimināllieta, kas kvalificējama kā noziegumi pret cilvēci, noziegumi pret mieru, agresijas noziegumi un kara noziegumi. Tādējādi izmeklēšanas grupa veiks kriminālprocesu, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus par Ukrainas teritorijā pastrādātajiem kara noziegumiem, kā arī noziegumiem pret cilvēci un mieru.
Sanāksmē notika diskusija par ES globālās savienojamības stratēģiju "Global Gateway" un ES dalībvalstu skatījumu par tālākiem stratēģijas ieviešanas soļiem. Rinkēvičs pauda nostāju, ka ir jāpastiprina jau esošo savienojamības partnerību, lai novērstu nepilnības ES piegāžu ķēdēs.
Ministrs akcentēja, ka Krievijas karš pret Ukrainu izraisa nepieciešamību pielāgot ES pieeju savienojamībai. Viņa ieskatā, ir jāmeklē arī veidi, kā šī stratēģija var palīdzēt Ukrainas pēckara savienojamības infrastruktūras atjaunošanā. Stratēģija jāskata arī saistībā ar fondiem un finanšu instrumentiem, kas tiks paredzēti Ukrainas infrastruktūras un savienojamības atjaunošanai. Vienlaikus ES finansējuma sadalē un plānošanā ir jāsabalansē dalībvalstu ģeopolitiskās intereses, uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka ir jāturpina stingrs sankciju spiediens pret Krieviju, būtiski ierobežojot tās svarīgākos ienākumu avotus, piemēram, naftas tirdzniecību. Ministrs norādīja, ka ir arī jānovērš esošo sankciju nepilnības un to apiešanas iespējas. Vienlaikus, pēc Rinkēviča domām, jāpanāk vienota sankciju piemērošanas prakse visās ES dalībvalstīs.
"Tāpat ir jāturpina Krievijas un Baltkrievijas starptautiskā izolācija. ES jākoncentrē palīdzība uz Ukrainas pretošanās spēju un noturības stiprināšanu. Palielinot atbalstu, uzlabosim Ukrainas pozīcijas iepretim Krievijas absurdajām prasībām. Jāatbalsta Ukraina Krievijas kara noziegumu pierādījumu dokumentēšanā," par Krievijas karu Ukrainā pauda Rinkēvičs.