Krievijas dalības apturēšana ANO Cilvēktiesību padomē ir ļoti pareizs lēmums, kas ir kā signāls arī citiem režīmiem par sekām kara noziegumu pastrādāšanai, saka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
ANO Ģenerālā asambleja ir nobalsojusi par Krievijas dalības apturēšanu ANO Cilvēktiesību padomē saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Par ASV, Lielbritānijas un citu valstu iesniegto rezolūciju nobalsoja 93 valstis, pret balsoja 24, bet 58 valstis atturējās.
Ārlietu komisijas vadītājs uzsver, ka šim solim bija pārliecinošs vairākuma atbalsts, ņemot vērā, ka rezultātu rēķina pēc "par" un "pret" balsīm un nerēķinot "atturas" balsis. Kols pauda, ka tas ir ļoti loģisks solis, jo nevar pieļaut, ka Krievija turpina atrasties ANO Cilvēktiesību padomē pēc kara noziegumu pastrādāšanas un starptautisko principu pārkāpšanas.
Krievija šo institūciju sistemātiski izmantoja savu naratīvu attīstīšanai, un šādas agresorvalsts dalība tajā grāva Cilvēktiesību padomes uzticamību, uzsvēra Kols. Tāpat jādiskutē, vai jāturpina saglabāt NATO-Krievijas attiecību izveidošanas līgumu, kā arī par to, ka būtu jāpārtrauc Krievijas kā ANO Drošības padomes locekles ar veto tiesībām statuss vai tas vismaz jāierobežo atsevišķu jautājumu izlemšanā.
Vaicāts, ka attiecīgā statusa noņemšana Krievijai var būt ļoti sarežģīts uzdevums, Kols uzsvēra, ka šajā jautājumā "nevajag nolaist rokas un jāturpina cīnīties". Politiķis norādīja, ka iepriekš daudzi teica, ka nav reāli apturēt Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē, bet tagad tas ir noticis.
