Liela mēroga svinīgi pasākumi 9.maijā Latvijā diez vai kādreiz atkārtosies, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S).
Pēc viņa paustā, pēc kara Ukrainā "krieviski runājošiem cilvēkiem Latvijā gan par 9.maiju, gan arī par daudziem citiem jautājumiem vajadzēs pietiekami pamatīgi padomāt un, iespējams, arī pārvērtēt kaut kādas lietas".
Ušakovs uzskata, ka, beidzoties karam, ir jāsaprot un jāpārdomā, ka ir arī cits formāts, kā atzīmēt uzvaru pār nacismu un pieminēt karā kritušos.
"Liela mēroga publiski svinīgi pasākumi diez vai kādreiz atkārtosies, bet es vienlaicīgi uzskatu, ka cilvēkiem ir jābūt iespējai pieminēt savus kritušos gan 8., gan 9.maijā, jebkurā dienā, kad viņi vēlas," komentēja politiķis, kurš iepriekš pats piedalījās 9.maija svinībās Uzvaras parkā Rīgā.
Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem ir jādod iespēja nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā, jo "papildu ierobežojumi var eskalēt situāciju". Pēc viņa paustā, ir svarīgi krievvalodīgajiem parādīt, ka "šie cilvēki ir mūsējie", nestumjot viņus "tālāk uz Kremļa pusi".
Jau ziņots, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu", kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.
Tāpat noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā.
Likuma mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas sākto militāro agresiju Ukrainā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Ar šo likumu šogad 9.maijs visā Latvijas teritorijā noteikts par Ukrainas upuru piemiņas dienu, godinot pret Ukrainu sāktās Krievijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojāgājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.
Šajā piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas - līdzās Latvijas karogam sēru noformējumā jānovieto Ukrainas karogs.
Tāpat šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.
Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.
Likums spēku zaudēs šogad, 11.maijā.