Aptauja: Latvijas iedzīvotāji baidās novecot
Gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi baidās no novecošanās – daudz izteiktāk šīs bailes izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati.
Vienlaikus vairāk nekā puse (64%) iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņi jūtas jaunāki nekā gadu skaits pasē.
Atbildot uz jautājumu, kas palīdz justies jaunam, 52% aptaujāto atklāj, ka jauniem viņiem palīdz justies modernās tehnoloģijas un to lietošana, 48% socializēšanās un tikšanās ar draugiem, 44% mācīšanās un jaunu lietu apguve, bet 43% - veselīgs dzīves veids.
“Mūsdienās mēs vadāmies pēc stereotipiskiem priekšstatiem par to, kas ir vecums un kas ir jaunība, lai gan šīs vecuma robežas ir nobīdījušās - atbilstoši jaunākajam Pasaules veselības organizācijas paaudžu dalījumam par jauniem un sociāli rīcībspējīgiem mūsdienās tiek uzskatīti ļaudis līdz 65 gadu vecumam. Mēs dzīvojam ilgāk - apmēram 80 līdz 90 gadus, sociālās konstrukcijas, kas saistās ar vecumu, ir mainījušās, bet sabiedrības priekšstati par to, kurš ir jauns un kurš ir vecs vēl joprojām saistās ar dzīvi, kas ilgst 60 līdz 70 gadus. Tas rada dažādus stereotipus, piemēram, par to, kad cilvēkam vajadzētu precēties, kad vajadzētu mācīties vai mainīt profesiju,” saka Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene.
“Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur būt vecam un resnam ir daudz nepieņemamāk nekā būt stulbam un ļaunam! Vecums mūsdienās tiek uztverts kā kaut kas nosodāms, tādēļ arī cilvēki no tā baidās un tiek investēti milzīgi līdzekļi, lai cilvēki izskatītos un justos jauni.”
“Bailes no novecošanās var mazināt, ja spējam nošķirt bioloģisko vecumu kā gadu skaitu no sociālās konstrukcijas - vecums. Galvenais jautājums, kas būtu jāuzdod jebkurā vecumā, skan tā: vai dzīve, kuru tu dzīvo, ir tava? Un šajā gadījumā jautājums par novecošanu nav svarīgs," piebilst Rubene.
Aptaujas dati arī liecina, ka gandrīz 15% Latvijas iedzīvotāju ir apzināti slēpuši savu vecumu, lai netiktu diskriminēti.