Precizēta noziedzīgi iegūtas mantas definīcija Krimināllikumā

Ģenerālprokuratūra iepriekš savā atzinumā norādījusi, ka Krimināllikuma 70.11.panta ceturtajā daļā līdz šim iekļauts skaidrojums mantai, kas personas īpašumā vai valdījumā ir netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā. Šāds regulējums neesot korekts un praksē rada atšķirīgu izpratni, jo līdzekļi, ko persona ieguvusi no noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtie augļi ietilpst noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienā, kas noteikts panta pirmajā daļā, norāda tiesībsargājošajā institūcijā.

Nolūkā precizēt netieši noziedzīgi iegūtas mantas skaidrojumu un padarīt to vieglāk saprotamu, Ģenerālprokuratūra aicināja izdarīt grozījumus Krimināllikumā 70.11.pantā, par kuriem tika panākta vienošanās Tieslietu ministrijas (TM) pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.

Līdz šim saskaņā ar Krimināllikuma 70.11.panta pirmo daļu noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Savukārt saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgo direktīvu noziedzīgi iegūti līdzekļi ir jebkāds ekonomisks ieguvums, kas tieši vai netieši gūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu, proti, tas var būt jebkāda veida īpašums un ietver tiešu noziedzīgi iegūtu līdzekļu turpmāku atkārtotu ieguldīšanu vai pārveidošanu un jebkādus vērtīgus labumus.

Darba grupa secināja, ka, definējot Krimināllikuma 70.11.panta pirmajā daļā noziedzīgi iegūtu mantu tikai kā mantu, var netikt aptverti visi iespējamie ekonomiskie labumi, kas tiek gūti no noziedzīgi iegūtas mantas aprites. Ievērojot minēto, Saeima šodien Krimināllikuma 70.11.panta pirmajā daļā noziedzīgi iegūtu mantu definēja kā jebkādu ekonomisku labumu, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

Papildus darba grupa secināja, ka līdz šim Krimināllikuma 70.11.panta ceturtajā daļā ietvertais netieši noziedzīgi iegūtas mantas definējums ir nepilnīgs, jo neaptver visus iespējamos netiešos labumus, kas var tikt gūti no tieši noziedzīgi iegūtas mantas.

Tāpēc no šīs normas šodien tika izslēgti vārdi, kas līdz šim attiecās uz netieši noziedzīgi iegūtu mantu, tagad to definējot jaunā Krimināllikuma 70.11.panta 1.1.daļā, proti, ka netieši noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tostarp atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā vai līdzekļi, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa.

Šodien Saeima grozījumos Krimināllikumā pieņēma arī deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu, kas nosaka, ka, ja Krimināllikuma sevišķās daļas panta sankcija par izdarīto noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu - brīvības atņemšanu, nosakot tās ilgumu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tāpat pēc TM priekšlikuma likumā precizēts regulējums, ka sods tiek piemērots par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Līdz ar to no normas izslēgti vārdi, kas noteica, ka runa ir par kaitējumu "ar likumu aizsargātām personas interesēm". Līdzīgs precizējums veikts arī vairākās citās Krimināllikuma normās.