"Mēs viņus [starptautiskos aizdevējus] sākām sagatavot domai, ka 500 miljonus nav iespējams samazināt. Lai kā beigtos sarunas, šis solis jau ir sperts un, manuprāt, ir godīgi jau tagad to pateikt, nevis paziņot pēdējā brīdī," pēc pusotru stundu sarunām ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) ceturtdienas vakarā teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Neuzticībā Jaunā laika (JL) sarunu vedējiem un cerībā starptautiskos aizdevējus pārliecināt, ka 500 miljonu latu samazinājums budžetā nav iespējams, tāpat kā nav iespējama vairāku citu apņemšanos izpildīšana, Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība ceturtdien individuāli tikās ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem. Slēgtajās tikšanās, kuras SVF un EK pārstāvji pēc tam pameta, atsakoties sniegt jelkādu komentāru, vairāk bija runājuši TP un ZZS politiķi, aizdevēju pārstāvji vairāk klausījušies. Politiķu atturība komentāros nebija izskaidrojama tikai ar otras puses uzstādīto noteikumu par sarunu satura neizpaušanu, partijas arī nebija sadzirdējušas optimistiskus signālus, ka SVF un EK viņu viedokli ne tikai uzklausa, bet arī ir gatavi respektēt.
"Viss, kas ierakstīts nodomu protokolā, ko 27. jūlijā parakstīja koalīcijas partijas, ir aizvien spēkā," ceturtdien tiekoties ar Tautas partijas (TP) pārstāvjiem Edgaru Zalānu un Ventu Armandu Kraukli, uzsvēruši SVF un EK pārstāvji. Tas skar arī nekustamā īpašuma nodokļa attiecināšanu uz dzīvojamām platībām, ne tikai zemi; ko neatbalsta TP. Tomēr V. A. Krauklis pēc pusotru stundu ilgās sarunas ar aizdevējiem atkārtoja, ka TP pozīcija pret nodokļu sloga palielināšanu paliek spēkā. TP politiķi nekomentēja, vai sadzirdējuši tiešu kritiku no SVF misijas vadītāja Marka Grifita un EK pārstāves Elenas Floresas par partijas pretestību mājokļa nodokļa ieviešanai.
E. Zalāns viņiem izskaidrojis pretargumentus šā nodokļa ieviešanai, galvenie no kuriem ir neskaidrais fiskālais ieguvums, jo Finanšu ministrijas aplēses par ieguvumiem budžetā svārstoties no 70 līdz tikai 13 miljoniem latu, kā arī šaubas par šā nodokļa iekasēšanas iespējām, ņemot vērā pašvaldību iebildes par bezdarba un ekonomiskās krīzes skarto iedzīvotāju zemo maksātspēju. "Viņiem acīmredzot kaut kas bija stāstīts no malas, un viņi nesaprata, kādēļ mēs [TP] tā darām," teica E. Zalāns. "Mājokļa nodokļa noraidīšana ir sadusmojusi starptautiskos aizdevējus, un tādēļ ir apgrūtinātas sarunas par mazāku budžeta izdevumu samazinājumu," dienu iepriekš pēc nesekmīgām sarunām ar TP uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kuram saruna ar starptautiskajiem aizdevējiem bija jau nedēļas sākumā.
Lai gan aizdevēju pārstāvji neesot komentējuši TP politiķu teikto, kas liedz spriest par sarunas izdošanos, V. A. Krauklis un E. Zalāns tik un tā pauda gandarījumu, ka viņiem bijusi iespēja nepastarpināti izskaidrot savu pozīciju. "Lai nav tā, ka diskutē tikai viens koalīcijas partneris un vienojas par kaut ko, kas pārējiem ir jāakceptē," teica E. Zalāns. Proti, līdz šim sarunas ar aizdevējiem vadījis tikai premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše (abi JL).
TP pārstāvji sarunā pauduši, ka sadarbībai ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijas ekonomiku jāpadara konkurētspējīgāku, jebkādām reformām jābūt ilgtspējīgām, nevis mērķētām uz īstermiņa ieguvumu, ietaupot līdzekļus, un, treškārt, reformām jābūt sociāli pieņemamām, stāstīja E. Zalāns. TP politiķi SVF un EK pārstāvjiem skaidrojuši, "kas ir un kas nav sociāli akceptējams".