Dienā, kad “Neatkarīgā” publicēja rakstu par jurista Alda Pīlāga uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā prāvā pret Latviju, viņš tika aizturēts soda izpildei un šobrīd, iespējams, atrodas Rīgas Centrālcietumā. Ja vien advokātam nav izdevies viņu atkal izpestīt. Šī “mentu karu” epizode ilgst kopš 2008. gada un, domājams, vēl kādu laiku turpināsies, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa skatīs vēl divas Pīlāga prasības pret Latvijas valsti.
Jurists un bijušais Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes darbinieks Alvis Pīlāgs ir pirmais, kam izdevies uzvarēt Latvijas valsti šķietami tik maznozīmīgā lietā. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Pīlāgs uzvar Latviju ECT lietā par 65 latiem”. Sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzliktu administratīvo sodu viņš aizdabūjis līdz Strasbūrai un nu pēc deviņiem gadiem sagaidījis spriedumu sev par labu. KNAB viņu sodīja par valsts amatpersonas amata savienošanas nosacījumu neievērošanu. Pīlāgs to apstrīdēja, un galu galā Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes pārkāpušas iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu.
ECT lemtais šajā maznozīmīgajā lietā par 65 latiem var nospēlēt būtisku lomu nākamajās divās prasībās, ko pret Latvijas valsti cēlis Alvis Pīlāgs. Un tur jau būs runa par operatīvo eksperimentu un krimināllietu, ko pret Pīlāgu un vēl vienu viņa toreizējo kolēģi 2008. gadā uzbūvēja KNAB. Konkurējošu dienestu savstarpējiem konfliktiem jeb, žargonā izsakoties, mentu kariem. Operatīvā eksperimenta autors bija toreizējais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, šobrīd gana skandalozs politiķis. Vienkāršoti runājot, KNAB toreiz centās iegāzt kolēģus no Finanšu policijas, kārdinot viņus ar skaidru naudu. Vai ēsma nostrādāja vai nē - tur domas apsūdzībai un aizstāvībai dalās. Tiesāšanās ilga daudzus gadus. 2014. gadā pirmā instance Pīlāgam piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem un naudas sodu 1600 eiro. Pēc tam sekoja apelācija. Un tikai pagājušā gada rudenī tiesāšanās Latvijā bija izgājusi pilnu ciklu un spriedums stājās spēkā. Bet... apcietināt Pīlāgu neviens neapcietināja.
Kaut kādu apsvērumu dēļ viņš netika uzlūgts ierasties policijā, netika paaicināts sēdēt cietumā. Tā vietā netraucēti turpināja savu jurista darbību. Iespējams, tādēļ, ka bija vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Iespējams, tādēļ, ka sniedza juridiskos padomus Krievijas Federācijas pilsoņiem un vēstniecībai. Kas to lai zina. Taču nule šajā stāstā ir noticis nozīmīgs pavērsiens. 5. aprīlī Alvis Pīlāgs tika aizturēts. Valsts policijas sabiedrisko attiecību dienests paskaidro, ka “persona aizturēta saistībā ar tiesas sprieduma izpildi”. Tātad lai ieliktu viņu uz trīs ar pusi gadiem cietumā. “Neatkarīgā” sazinājās ar Pīlāga advokātu Oskaru Ondrupu. Tieši tobrīd viņš gatavoja vēstuli Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar lūgumu neuzņemt Pīlāgu cietumnieku rindās, jo Jūrmalas tiesa esot pieņēmusi lēmumu izvērtēt, vai notiesātā veselības stāvoklis pieļauj soda izciešanu. Ir jāveic medicīniskā ekspertīze. Iepriekš šāds advokāta lūgums tika noraidīts, uzskatot, ka par veselības stāvokli lemt var tikai tad, kad notiesātais jau izcieš sodu. Apgabaltiesa domāja citādi, un galu galā Jūrmalas tiesa, skatot prasību atkārtoti, ekspertīzi nozīmēja, taču soda izpildi neatlika.
Iespējams, tieši publicitāte - ziņa par Pīlāga uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā - lika sarosīties viņa kādreizējiem kolēģiem iekšlietu sistēmā.
Ja tagad advokātam Pīlāgu neizdosies izpestīt, pamatojoties uz soda izciešanai nepiemēroto aizstāvamā veselības stāvokli, ziņu par nākamo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Pīlāgs saņems ieslodzījumā.