Teju 13 000 Ukrainas bēgļu saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 12 920 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 8722 personām, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
No 12 920 civiliedzīvotājiem 10 641 izsniegta humānā vīza, bet 2279 - termiņuzturēšanās atļaujas.
Ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1537 personām, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā - 906, bet Jūrmalā - 760.
Kopumā Civilās aizsardzības komisijās pēc dažāda veida palīdzības ukraiņu bēgļi vērsušies 19 247 reizes.
Neskatoties uz informācijas sistēmas izveidošanu, IeM precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits vēl nav zināms. Tas būs zināms pēc datu ievadīšanas minētajā sistēmā. Lai arī ministre iepriekš bija prognozējusi, ka tas tiks izdarīts līdz šīs nedēļas sākumam, ministrijā norādīja, ka darbs tik ātri nevedas, jo ir gadījumi, kad datu ievadei jānotiek manuāli.
Vienlaikus ministrijā vēlreiz atgādināja, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Jau ziņots, ka sākotnēji bija sagatavots plāns 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā, bet tagad Iekšlietu ministrija gatavos plānu par 30 000 līdz 40 000 bēgļu uzņemšanu, otrdien aģentūrai LETA apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka sākotnēji prognozēto 10 000 bēgļu skaits ir pārsniegts, tāpēc IeM gatavo nākamo uzņemšanas plāna posmu. Lai par to vienotos, vispirms nepieciešams apzināt valstī pieejamos atbalsta resursus. To plānots izdarīt nākamnedēļ.
Ministre atgādināja, ka otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka pašvaldībai sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām. Minētais nozīmē, ka bēgļi būs jāuzņem "vairāk vai mazāk proporcionāli" pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam un atbilstoši izmitināšanas iespējām.
Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai, bet Ministra kabinetu noteikumos tiks paredzēts detalizētāks bēgļu pārdales mehānisms.
Šo mehānismu gan nevajagot uztvert absolūti, proti, ja pašvaldība paziņos, ka tai izmitināšanas iespējas ir beigušās, tad, pēc ministres teiktā, "noteikti būs pretimnākšana".
Lielākā daļa Latvijā ieradušos ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, pagājušajā nedēļā atzina ministre.
Golubeva informēja, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.