Suiti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā
 
©Aigars Eglīte

Latvijas mazākā novada iedzīvotājiem – Alsungas suitiem – smagās cīņās ir ne tikai izdevies nosargāt savu administratīvi teritoriālo neatkarību, bet arī pierādīt tās nozīmību starptautiskajai sabiedrībai – kopš vakardienas suitu kultūrtelpa pasludināta par pasaules kultūras mantojumu.

Lēmums tika pieņemts UNESCO ceturtajā Nemateriālās kultūras aizsardzības starpvalstu komitejas sēdē Abū Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos. Tagad Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes suiti atrodas UNESCO aizsardzībā.

Kad Gudenieki paklausīgi aizgāja pie Kuldīgas, bet Jūrkalne pie Ventspils, par alsundznieku lielajām ambīcijām daudzi nebūt nebija sajūsmā – arī Tautas partija, kas vēlējās Alsungai ierādīt vietu milzīgā Kuldīgas novada nomalē – izmantot gadsimtos nostiprināto suitu zīmolu. To, ka šīs Kurzemes katoļu saliņas tradīcijas izrādījušās neparasti noturīgas, apliecina kaut vai neskaitāmie viltus suiteņu sarkanie brunči dziesmu svētkos. Tagad suitiem ir radies jauns arguments savas patstāvības un kultūras aizsargāšanai. Alsungas slaveno Suitu sievu un Jūrkalnes Maģo suitu vadītāja Ilga Leimane atzīst, ka administratīvā patstāvība un sava kultūra ir lietas, kas viena bez otras lāgā nevar pastāvēt: "UNESCO lēmums ceļ pašapziņu un dod apstiprinājumu, ka mūsu izvēlētais ceļš bijis pareizs." Protams, nekāda debesmanna tagad uzreiz nav sagaidāma, taču politiķiem būšot krietni grūtāk apdraudēt suitiem dzīves vidi un tradīcijas. Savukārt pretendēt uz kultūras naudām suitiem būs vieglāk, jo arguments ir neapstrīdams – viņu kultūra ir pasaules kultūras mantojums. I. Leimane atzīst, ka suitu iekļūšana prestižajā sarakstā nebūtu iespējama bez Suitu biedrības vadītāja un tagad arī novada mēra Grigorija Rozentāla uzstājības – tieši viņš pamudināja vietējos ļaudis organizēties kopīgam darbam un lika noticēt, ka mazs cinītis var apgāzt lielu vezumu.