NEPLP: Nākotnē vajadzētu paplašināt televīzijas programmu klāstu mazākumtautību auditorijai
Būtu vēlams, lai Būtu vēlams, lai nākotnē Latvijā tiktu paplašināts televīzijas programmu klāsts mazākumtautību auditorijai, šādu viedokli Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē pauda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete., šādu viedokli Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē pauda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Viņa uzsvēra, ka patlaban informatīvās telpas aizsardzību NEPLP ir izvirzījusi kā savu prioritāti un pēdējo divu gadu laikā tā ir ierobežojusi 58 programmas, no tām 28 programmas tika aizliegtas kopš 24.februāra.
Vairāki kanāli tika aizliegti saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, savukārt vēl vairāki kanāli Latvijas teritorijā esot aizliegti ASV noteikto sankciju dēļ.
Tāpat pēdējo divu gadu laikā NEPLP, cīnoties ar nelegālās televīzijas programmu retranslācijas ierobežošanu internetā, ir bloķējusi 417 domēna vārdus. Ierobežotas 20 mājaslapas kopš 24.februāra, jo tās izplatīja programmas, kas ir aizliegtas Latvijas teritorijā, vai arī tām nav bijusi retranslācijas atļauja.
Tāpat ir nobloķētas 73 mājaslapas, kuras NEPLP ieskatā apdraudēja valsts drošību, bet pārbaudes vēl turpinās, un tiek sagaidīts, ka šo mājaslapu skaits pieaugs.
Druviete ir gandarīta arī ar starptautisko sadarbību star NEPLP un sociālo mediju platformām "Youtube" un "Facebook". Viņa uzsver, ka kompānijas diezgan atsaucīgi sadarbojas ar padomi un vienmēr izvērtē NEPLP sniegtos argumentus.
Tāpat, lai veicinātu sapratni starp krieviski runājošajiem Latvijā, tika nodrošināta bezmaksas zemes apraide kanālam "Ukraina 24", kuru ir iespējams skatīties gan ukraiņu, gan krievu un angļu valodās.
Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) pauda nostāju, ka mazākumtautību pārstāvji spēj atrast alternatīvo informāciju, ja viņi to vēlās, un diez vai satura paplašināšana krievu valodā veidos krievvalodīgo vēlmi iekļauties Latvijas informatīvajā telpā.
Druviete tam nepiekrita, sakot, ka mūsdienu situācijā ir svarīgi, lai visi Latvijas iedzīvotāji dzīvotu vienotā informatīvajā telpā, un citu veidu, kā panākt šo pāreju, nav. "Pieprasījums pēc satura krievu valodā ir liels, līdz ar ko šī vieta tukša nepaliks, un ir svarīgi veidot sadarbību ar medijiem, kuri veido vienotu informatīvo telpu," sacīja Druviete.