Uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību saņēmuši 12 392 ukraiņu bēgļi

Kopš kara sākuma Ukrainā 12 392 bēgļiem Latvijā izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 7587 personām, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.

No 12 920 civiliedzīvotājiem 10 641 izsniegta humānā vīza, bet 2279 - termiņuzturēšanās atļaujas.

Ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1537 personām, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā - 906, bet Jūrmalā - 760.

Kopumā Civilās aizsardzības komisijās pēc dažāda veida palīdzības ukraiņu bēgļi vērsušies 19 247 reizes.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pastāstīja, ka spriežot pēc tam personām, kas vērsušās pašvaldībās pēc palīdzības, 48% ir sievietes , 35% nepilngadīgie, bet 15% vīrieši. Bērni pārsvarā ir virs divu gadu vecuma. Par diviem gadiem jaunāki bērni ir 12%.

Tāpat turpinās Ukrainas pilsoņu kustība caur Latvijas ārējo robežu, taču liela daļa šo cilvēku ceļo tranzītā, tostarp, tie ir tālbraucēji šoferi.

Bekmanis arī deputātus informēja, ka arvien vairāk pieaug to ukraiņu skaits, kuriem nav derīgu ceļošanas dokumentu, tāpēc iekšlietu resors sastopas ar sarežģītāku personu identifikācijas procesu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš pauda, ka pašvaldības joprojām gaida no valsts vadlīnijas jautājumu risināšanā par izmitināšanu un ēdināšanu. Tāpat esot jābūt skaidrībai, cik Latvija kopumā var atļauties pagaidu izmitināšanas vietas. LPS ir iesniegusi atbildīgajai Saeimas komisijai priekšlikumus, kas ļautu pašvaldībām iekārtot izmitināšanas vietas, taču patlaban šis atbalsts nav saņemts.

"Līdz ar to mums vienkārši jāpārliecina Finanšu ministrija, ka daudz lētāk ir telpas iekārtot nekā īrēt viesnīcas vai īres tirgus dzīvokļus," uzsvēra Salmiņš un piebilda, ka būtiski risināms jautājums ir par to, kādā veidā tiek palīdzēts bēgļus uzņemošajām mājsaimniecībām.

"Pats būtiskākais jautājums, uz ko neviena ministrija nevar atbildēt, ir par to, kāds ir limits šo vietu iekārtošanai un bēgļu uzņemšanai. Rīcības plāns ir par aptuveni 40 000 bēgļiem, taču patlaban neviens nemaz nezin, cik tad īsti ukraiņu pie mums vispār atrodas," norādīja Salmiņš, kura aplēs liecinot, ka Latvijā patlaban ir 20 000 līdz 30 000 bēgļu.

Salmiņš arī kritizēja to, ka bēgļu uzņemšanas plānā nav paredzēts novērtēt to pašvaldību darbu, kuras ir iesaistītas dažādu valsts funkciju veikšanā.

Neskatoties uz informācijas sistēmas izveidošanu, IeM precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits vēl nav zināms. Tas būs zināms pēc datu ievadīšanas minētajā sistēmā. Lai arī ministre iepriekš bija prognozējusi, ka tas tiks izdarīts līdz šīs nedēļas sākumam, ministrijā norādīja, ka darbs tik ātri nevedas, jo ir gadījumi, kad datu ievadei jānotiek manuāli.

Vienlaikus ministrijā vēlreiz atgādināja, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Jau ziņots, ka sākotnēji bija sagatavots plāns 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā, bet tagad Iekšlietu ministrija gatavos plānu par 30 000 līdz 40 000 bēgļu uzņemšanu, otrdien aģentūrai LETA apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka sākotnēji prognozēto 10 000 bēgļu skaits ir pārsniegts, tāpēc IeM gatavo nākamo uzņemšanas plāna posmu. Lai par to vienotos, vispirms nepieciešams apzināt valstī pieejamos atbalsta resursus. To plānots izdarīt nākamnedēļ.

Ministre atgādināja, ka otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka pašvaldībai sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām. Minētais nozīmē, ka bēgļi būs jāuzņem "vairāk vai mazāk proporcionāli" pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam un atbilstoši izmitināšanas iespējām.

Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai, bet Ministra kabinetu noteikumos tiks paredzēts detalizētāks bēgļu pārdales mehānisms.

Šo mehānismu gan nevajagot uztvert absolūti, proti, ja pašvaldība paziņos, ka tai izmitināšanas iespējas ir beigušās, tad, pēc ministres teiktā, "noteikti būs pretimnākšana".

Lielākā daļa Latvijā ieradušos ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.

Gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, pagājušajā nedēļā atzina ministre.

Golubeva informēja, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.