Neviens Latvijas uzņēmums - ne valsts, ne privāts - nemaksās par dabasgāzi Krievijas rubļos, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš pauda, ka tas būtu sankciju jautājums, tādēļ vienkārši nenotiks.
Saeimas frakcijas "Attīstībai/Par!" priekšsēdētājs Juris Pūce, komentējot šo jautājumu, pauda prieku, ka starp Latvijas valdību veidojošajām partijām ir vienots viedoklis par nevēlēšanos iegādāties gāzi rubļos.
"Es priecājos, ka Latvijas valdību veidojošo partiju starpā nav ne mazākā atbalsta, ka kaut kas tāds varētu notikt - ka mēs pēkšņi norēķinātos rubļos," sacīja Pūce.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, pieņemt tikai rubļos.
Rietumvalstis norādījušas, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.
Tikmēr AS "Latvijas gāze" paziņojusi, ka analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa, bet pirmšķietami šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama.
Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Latvijas gāzei" ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar Krievijas "Gazprom", kas paredz norēķinus par dabasgāzi eiro.
Vienlaikus dabasgāzes sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Latvijas Radio norādīja, ka kopš aprīļa sākuma uz Baltijas valstīm - Latviju, Lietuvu un Igauniju - vairs neplūst dabasgāze no Krievijas. Pašlaik dabasgāzes piegāde notiek no diviem piegādātājiem - no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves.