Sagaidāms, ka turpmākos mēnešus Latvijas rūpnieki arvien vairāk izjutīs Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju sekas, samazinoties vai apstājoties vajadzīgo izejvielu importam no agresorvalstīm, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Krievijai un Baltkrievijai ir nozīmīga izejvielu tirgus daļa tādās nozarēs kā kokrūpniecība, metālapstrāde, farmācija, būvmateriālu un elektrisko iekārtu ražošana un citas. Vienlaikus rūpniekiem būs ne tikai jāmeklē izejvielas citās valstīs, bet arī jāatrod jauni noieta tirgi, atzīst FM pārstāvji.
Šā gada februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinājās izaugsme, tomēr pieauguma temps pret iepriekšējo mēnesi samazinājies.
FM pārstāvji skaidro, ka karadarbības Ukrainā ietekme uz Latvijas rūpniecību šā gada februārī vēl nav manāma, taču turpmāk negatīvā ietekme uz nozari būs arvien vairāk jūtama.
Ražotāju cenas šā gada februārī turpina strauji pieaugt, sasniedzot 25,6% palielinājumu pret pērnā gada februāri. FM pārstāvji uzsver, ka februāris ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad ražotāju cenas ir augušas par vairāk nekā 20% gada griezumā.
Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi ir nedaudz pasliktinājies karadarbības Ukrainā dēļ, taču tas ir krietni augstāks nekā sākoties pandēmijai 2020.gada aprīlī, informē FM pārstāvji. Rūpnieki turpmākajos mēnešos paredz zemākus pasūtījumu apjomus, mazāku ražošanas intensitāti, samazinātus eksporta apjomus, kā arī nelielu nodarbinātības samazinājumu. Iespaidojoties no augošajām energoresursu izmaksām un karadarbības Ukrainā sekām, rūpnieki norādījuši uz sagaidāmu rekordaugstu cenu kāpumu.
Līdzīgs rūpniecības nozares noskaņojuma pasliktinājums vērojams arī Eiropas Savienībā (ES) kopā. Taču kopējā ES ekonomikas konfidence ir samazinājusies nedaudz vairāk nekā rūpniecībā, strauji krītoties patērētāju konfidencei, informē FM pārstāvji.
