"Attīstībai/Par!" aicina nekavējoties pārtraukt iepirkt dabasgāzi no Krievijas

Saeimas AP frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce šai tēmai veltītos ierakstos "Twitter" kontā arī aicina apsvērt enerģētiskās krīzes un ārkārtējās situācijas enerģētikā izsludināšanu, kas atvieglotu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu.

"Aicinu nekavējoties pieņemt lēmumu pārtraukt iepirkt dabasgāzi no Krievijas. Lai mēs sagatavotos nākamajai apkures sezonai, darbs pie tā jāuzsāk nekavējoties," uzsver Pūce, kurš koalīcijas partnerus aicina nekavējoties pieņemt nepieciešamās izmaiņas likumos.

AP paziņojumā norāda, ka Krievija, tirgojot dabasgāzi, panāk gan kara finansēšanu, gan, izvirzot prasību par apmaksu rubļos, arī rubļa vērtības stabilizēšanu. Latvija pašlaik var nodrošināt nepieciešamo dabasgāzi, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG termināli, skaidro politiskajā spēkā. "Šis ir principiāls lēmums, kur ceram būt vienoti ar visu Rietumu pasauli," teikts partiju apvienības paziņojumā.

Latvijā dabasgāzes patērētāji jau pašlaik maksā līdzmaksājumu par Klaipēdas termināļa infrastruktūru, līdz ar to brīdim, kad atteiksimies no Krievijas gāzes, esam gatavojušies, pauž AP pārstāvji.

"Nelietot Krievijas gāzi jau šogad - tas, manuprāt, ir principiāls un vienlaikus arī ilgtermiņam vienīgais pareizais solis," ierakstos "Twitter" pauž Pūce, norādot, ka īstermiņā tas prasa vairākas būtiskas izšķiršanās, kā arī skaidru vīziju ilgtermiņā.

Politiķis norāda, ka dabasgāze no 1.aprīļa pa cauruļvadu Latvijas virzienā vairs neplūst un pašlaik apkures sistēmās tiek izmantota šoziem neiztērētā dabasgāze.

Pūce ļoti pozitīvi novērtē, ka dabasgāzes sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" februārī lēma prioritāri veikt dabasgāzes uzkrāšanu Inčukalna krātuvē, kā arī valdības un AS "Latvenergo" lemto iegādāties divas teravatstundas (TWh) sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG, izmantojot Klaipēdas termināla sniegtās iespējas.

Tomēr AP frakcijas vadītāja ieskatā tie ir tikai pirmie soļi, lai nodrošinātu Latvijas apgādi ar primāri nepieciešamajiem energoresursiem. Krievijas dabasgāzes nepieejamība rada nepieciešamību pieņemt arī vairākus citus būtiskus lēmumus, pauž Saeimas deputāts.

"Dabasgāzes pieejamība LNG formā nav bezgalīga, turklāt cena visdrīzāk tikai augs. Klaipēdas termināļa noslodze tiek plānota pamatīga, Latvijai tur būs iespējas, bet ne tādas, kas mums dod 100% drošību, ka nekas nemainīsies," vērš uzmanību Pūce.

Politiķis norāda, ka sākotnēji jārīkojas dabasgāzes patēriņa mazināšanai. Pašlaik ir jau iespējams izmantot atbalsta programmu mājokļu decentralizēto apkures sistēmu nomaiņai. Tai ir jāparedz vairāk līdzekļu, turklāt līdzīgu programmu vajag nodrošināt arī lokālajām apkures sistēmām daudzdzīvokļu mājās, skaidro Pūce.

Centralizētās apkures sistēmās, kas vēl lieto dabasgāzi, jābūt efektīvām atbalsta programmām, kur nav jāgaida pusgadu līdz lēmumam par atbalstu, jo "lēmumu vajag rīt", uzsver koalīcijas parlamentārietis.

AP frakcijas vadītājs arī aicina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) mainīt metodiku un ļaut tarifā attiecināt arī nenolietota gāzes apkures katla nomaiņu. Tikko kā Ministru kabineta apstiprinātā kārtība elektroenerģijas ražošanas jaudu "debirokratizācijai" jāattiecina uz visiem gadījumiem, kur centralizētā apkurē aizstāj dabasgāzi kā kurināmo, rosina Pūce.

"Jāmaina likumā noteiktā dabasgāzes saistīto lietotāju apgādes kārtība. AS "Latvijas gāze" visdrīzāk nespēs šo pienākumu izpildīt, SPRK ātra konkursa kārtībā jāatlasa pretendents. Vienlaikus vēl un vēl jāmotivē atteikties no dabasgāzes lietošanas," uzsver valdību veidojošās partijas deputāts.

Pūce arī norāda, ka jārēķinās, ka dabasgāzes apgādes pārtraukšana no Krievijas puses ir tikai pirmais solis - Krievija var atslēgt Latviju no elektroenerģijas loka BRELL un pārtraukt uzturēt attiecīgo frekvenci Baltijas valstīm. "Visi plāni tam ir gatavi, bet jābūt rezervēm, lai to iedarbinātu," pauž Pūce, norādot, ka, pirmkārt, jābūt dabasgāzes rezervēm Rīgas otrās termoelektrocentrāles jeb TEC-2 darbināšanai atbilstošajā režīmā.

Pašlaik Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl darbojas pēcpadomju IPS/UPS sistēmā, kas zināma kā elektroenerģijas loks BRELL, kurā frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā.

Pūce uzsver, ka šo rezervju nodrošināšana nozīmēs nepieciešamību mainīt Inčukalna krātuves jaudu rezervāciju kārtību un daudz precīzāk kontrolēt dabasgāzes izlietojumu.

"Nākamais problēmu loks būs saistīts ar degvielas pieejamību. Tur pagaidām ir tikai analītiķu prognozes un lielo Eiropas tirgus dalībnieku rīcības, bet viss liecina, ka mūs gaida nepieciešamība pielietot neparastus tirgus ietekmēšanas līdzekļus," skaidro parlamentārietis.

AP frakcijas vadītājs pauž, ka neliela daļa no šīm problēmām ir apspriesta koalīcijas darba grupā par enerģētikas drošības jautājumiem. "Tomēr lēmumi vēl tikai top. Apstākļi prasa izlēmīgāku rīcību," norāda Pūce.

"Mans priekšlikums būtu apsvērt valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu", kas ļautu Ministru kabinetam noteikt energoapgādes prioritātes, kā arī ārkārtējās situācijas enerģētikā izsludināšanu, kas ļautu atcelt likumiski noslēgtus privāttiesiskus līgumus gan par gāzes apgādi, gan citur enerģētikā, aicina Pūce.

Politiķis arī mudina noteikt tādu krīzes pārvaldības mehānismu, kas neprasītu visu jautājumu diskutēšanu Ministru kabinetā. "Pieredze ar šīs Saeimas citām krīzēm neliecina, ka būtu jāturpina šī pieeja," ar visu jautājumu pārspriešanu valdībā, pauž politiķis.

Kā ziņots, dabasgāzes sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Latvijas Radio norādījis, ka kopš aprīļa sākuma uz Baltijas valstīm - Latviju, Lietuvu un Igauniju - vairs neplūst dabasgāze no Krievijas. Pašlaik dabasgāzes piegāde notiek no diviem piegādātājiem - no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves.