Pēc nedēļas Ekonomisko lietu tiesa solījusi pilno spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas lietā. Tajā uz apsūdzēto sola sēž arī bijušie politiķi, tagad uzņēmēji Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Pirmās instances tiesa noslēdzās visai pretrunīgi. Tiesnesis atzina, ka Šlesera laikā rīkotais konkurss ir devis priekšrocības uzņēmumam, no kura labumu guva Šķēle. Bet vienlaikus krāpšanu tiesnesis nesaskatīja un visus apsūdzētos attaisnoja.
"Nekā personīga" rīcībā nonākušās telefonsarunas rāda, ka apsūdzētie savā starpā bijuši cieši saistīti. Sen un rūpīgi plānoja šo afēru. Viņi neuztraucās par zaudējumiem, ko cietīs valstij daļēji piederošais uzņēmums Tet, bet viņu galvenā rūpe bija neizgaismot, ka patiesais naudas saņēmējs šajā projektā ir Andris Šķēle.
-Tad faktiski gala labuma saņēmējs no šiem HD saņemtajiem miljoniem bija Andris Šķēle?
Jā, viņš bija tas vienīgais gala labuma guvējs no šiem te krāpnieciskajiem darījumiem.
Tiesai nebija nekāda pamata atzīt par vainīgiem krāpšanā.
150 miljonu dolāru dārgo pāreju uz digitālo televīziju izplānoja vēl laikā, kad premjers bija Andris Šķēle.
Par ciparu televīzijas ieviesēju bez valdības ziņas, tika izvēlēta Londonā reģistrētā Kempmayer Media Limited. Klasiska pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem.
Afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns.
Ne tikai žurnālistiskā, bet arī prokuratūras izmeklēšana rādīja, ka tas jau sākotnēji bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. "Kempmayer" nebija nekādas pieredzes televīzijas digitalizācijā, un valsts un arī iedzīvotāji par iekārtām krietni pārmaksātu. Kādreizējie Šķēlem tuvie līdzgaitnieki liecināja, ka aiz "Kempmayer" ārzonas firmām slēpjas pats ekspremjers, bet iesaisti projektā nodrošināja kādreizējā kanāla "LNT" īpašnieks Andrejs Ēķis.
Ilgstošajā tiesvedībā bijuši jau četri atšķirīgi tiesu spriedumi. Prāva vēl nav galā.
To, ka Kempmayer bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika shēmas organizētājiem atmaksāt Latvijas valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, ieskaitīja Andrejs Ēķis. Un šeit meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru.
VECIE KEMPMAYER RAIDĪTĀJI
Daļu valsts naudas Kempmayer bija paguvis iztērēt iekārtās, kas no 2003.gada rūsēja muitas noliktavās Latvijā. Vēlāk tās tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī.
Šos 6 raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem no Ēķa pārpirka Gintera Kavača vadītā firma "Hannu Digital".
Lai vecie raidītāji nestu ienākumus un Šķēle varētu atgūt parādu, Kavača firmu "Hannu Digital" bija jāiesaista ciparu tv projektā un iekārtām jāpelna. Risinājums 2008.gadā tika atrasts sadarbībā ar Lattelecom tagad sauktu par Tet.
Valstij daļēji piederošo kompāniju tolaik vadīja Juris Gulbis. Šķēle Gulbi labi pazina. Jo savulaik ekspremjeram piederošajā "Ave Lat grupā" Gulbis atbildēja par finansēm.
MONVĪDS ZELČS, prokurors:
Šīs iekārtas ir atslēgas moments, kāpēc vispār tas Hannu tika iesaistīts. Un kāpēc notika šīs visas darbības, kas aprakstītas apsūdzībā.
Negodīgā darījuma ceļā bija kāds šķērslis - Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Un te parādās Aināra Šlesera vadītās satiksmes ministrijas loma. Par labvēlību iecerētajai shēmai vienojās Šlesers ar ministrijas valsts sekretāru Nilu Freivaldu un centra valdes priekšsēdētāju Lauri Dripi. Tie abi bija Šlesera uzticības cilvēki. Šlesera uzdevumā, Freivalds panāca, ka steidzamības kārtā tiek sagatavoti jauni valdības noteikumi. Un tajos paredzēts konkurss.
Tenderi sarīkoja tā, lai bez Kavača komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā infrastruktūra bija Latvijas valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, konkursa nolikums prasīja, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Vienīgā, kas to varēja izdarīt bija "Hannu Digital" , kam vecās Kempmayer iekārtas atradās Zaķusalas tornī.
Kāda noklausīta telefonsaruna starp Dripi un Freivaldu liecina, ka Šlesers vairs nebūdams satiksmes ministrs, tieši iesaistās, lai iecerētais nenojuktu. Telefonsaruna notiek dienā, kad LVRTC padomes locekļiem sāk rasties jautājumi par mazpazīstamo Hannu digital un tās iekārtām. Shēma draud izgaismoties. Dripem ar Freivaldu jāizdomā ko darīt, jo Šleseram pienāk informācija, ka kaut kas neiet pēc plāna. Sēdi par nedēļu pārceļ.
25.03.2009
Lauris Dripe : Klau, es tev gribēju pajautāt, par šito mūsu padomes sēdi rītdien. Neesi dzirdējis kaut ko?
Nils Freivalds : Varu pateikt, ka pārcels par nedēļu (..)
Lauris Dripe : Biju pie Emīla (E.Jakrins satiksmes ministra K.Gerharda biroja vadītājs) un viņš izstāstīja, kas tur ir bažas sakarā ar Gulbi.. Pagaidi, man Ainārs (Šlesers) zvana pa otro līniju..
15 minūtes vēlāk ..
Lauris Dripe: Man baterija nosēdās, kamēr ar šito (Šleseru) izrunājās..
Nils Freivalds: Ko šis?
Lauris Dripe : Nu, par šo pašu arī prasīja.
Nils Freivalds : Viņam bija zvanījis Gulbis?
Lauris Dripe: Es nezinu, vai viņš, bet no kaut kurienes viņš bija padzirdējis. Droši vien no Lattelecom puses.
Darījums notika un 2009.gadā to apšaubīja Valsts kontrole. Revidenti konstatēja, ka projektā pārmaksāti vairāki miljoni. Un tajā saskatīja noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Satiksmes ministrijas un Tet saskaņoto negodīgo rīcību, apliecina arī Freivalda saruna ar Gulbi.
Ministrijas Valsts sekretārs zvana Gulbim, jo ir satraucies par Valsts kontroles secinājumiem un sākto izmeklēšanu. Gulbis Freivaldu mierina un sola piesaistīt Tet juristus, lai revidentu aizdomas apklusinātu.
09.10.2009.
Nils Freivalds: Mums (satiksmes ministrijā) baigi biezs materiāls no Sudrabas kundzes atnācis. Mums ir jāvar kaut kā to visu noairēt.
Juris Gulbis : Es tad piesaistīšu savus resursus, lai tur visu pareizi izdarītu.
Nils Freivalds: Labi. Nu, ok.
Tet aizmugurisko vienošanos ar LVRTC, ka tie neiebildīs Hannu Digital iesaistei un attiecīgajiem līgumiem, demonstrē arī Laura Dripes attiecības ar Gulbi. Šlesera uzticības personas sūtīta īsziņa Gulbim demonstrē, ka ir izdarīts īpašs pakalpojums un LVRTC vadītājs pieprasa Gulbim to atcerēties.
Sms
Lauris Dripe sūta sms Jurim Gulbim
"Atbilstoši iepriekšējai norunai, palūdz savējiem, lai caur LVRTC nodrošina man virszemes TV uz mūžu.
AINĀRS ŠLESERS, bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs:
Tad, kad notika šī līguma slēgšana, par ko vispār ir tiesāšanās, es nebiju ministrs! Es biju opozīcijas deputāts. Manā laikā vispār neviens līgums netika sastādīts, netika apstiprināts! Tas būtu tāpat, kā mani tagad tiesātu par to, kas notiek Venecuēlā vai kādā citā pasaules valstī!
MONVĪDS ZELČS, prokurors:
- Ja mēs skatāmies uz kādreizējo SM Šleseru, tad viņš konkrēti nekādu materiālu labumu no šī projekta negūst..
Pēc likuma mantkārīgs nolūks var izpausties ne tikai tajā, ka pati apsūdzētā persona ir ieguvusi mantisku labumu, bet arī, ka šo mantisko labumu ir saņēmis kāds cits .
Saskaņā ar apsūdzību "Tet" Kavača firmai šai projektā pārskaitīja vairāk nekā 2 miljonus eiro (2 134 307), no kuriem lielākā daļa caur vairākām firmām galā nonāca Andra Šķēles kontā. Prokuratūras rīcībā ir dokumenti, ka no šī negodīgā projekta kopumā viņš bija iecerējis iegūt vismaz 8 miljonus.
( "Tet"- "Hannu Digital"- "Hannu Investīcijas" - "Stratēģiskie risinājumi")
Shēmā Šķēlem raksturīgi bija saslēgti vairāki cesijas līgumi, pat noformēta simboliska Kavača konsultēšana. "Tet" maksātās summas "Hannu Digital", tātad Šķēlem, tika slēptas zem dažādām pozīcijām. Lielākā no tām bija par "zinātības licenci". Tām būtu jābūt kādām unikālām zināšanām un krimināllietā pieaicinātie 3 eksperti analizēja, vai "Hannu Digital" tādas bija. Viņi atklāja, ka "Tet" iesniegto pierādījumu mapē bijuši vienkārši tehniski mērījumi, kas pielīdzināmi makulatūrai. Par to maksāts 1 (viens) miljons 200 tūkstoši.
ILMĀRS MUULS, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas priekšsēdētājs:
Zinātības licence. Tas šajā situācijā ir tas smieklīgākais moments. Tur nebija nekā, kas būtu nosaucams par tehnoloģiski un kādu citādu zinātnes noslēpumu.
Prokuratūra uzskata, ka Šķēles saņemtā nauda ir noziedzīgi iegūta un likums par to paredz cietumsodu. Tāpēc Šķēlem vienīgajam no šajā lietā apsūdzētajiem prasa piemērot reālu brīvības atņemšanu.
Šķēle savu vainu noliedz un saka, ka tie bijuši parasti civiltiesiski darījumi. Citādi tas izskatās lietā iesaistīto sarunās. Pēc Valsts kontroles ziņojuma, negodīgo darījumu pirmo reizi apraksta izdevums "Cita Diena" . Publikācijā Kavacs izpļāpājies, ka Hannu Digital kreditors ir Šķēle. Gulbis ir satraukts, jo tiesībsargi sāks pārbaudīt, kam patiesībā valstij piederošais uzņēmums skaitījis naudu un par ko.
02.12.2009.
Juris Gulbis : Priekš kam tu to teici?
Gintars Kavacs : Nu, kā prasa, kas ir kreditori? (..) Tur Lursoftā investīciju bilance.. galā kreditori.. jo savā laikā jau arī nebija slēpts viss.. parādās kreditors.
Juris Gulbis : A, kur parādās šāda publiska informācija?
Gintars Kavacs: Investīcijām aiz investīcijām galā stāv.
Juris Gulbis: Nu, jā, bet tur ir vārds, uzvārds rakstīts, vai tad?
Gintars Kavacs: (..) Arī paņemot presi, kad savā laikā, kad Andris (Šķēle) atpirka digitālo to. Un tad parādās cesija, izskatās, ka Andrejs (Ēķis) cedēja uz Andri. Andris (Šķēle) pārņēmis visas savas saistības uz sevi.
Juris Gulbis : Mēģināsim tikt galā ar šo.
Gulbis satraukts zvana arī Šķēles ģimenes uzņēmuma finanšu konsultantam Harijam Krongornam. Abi ir labi draugi. Un piesauc, ka Šķēle par šo "izgaismošanos" darījumā būs neapmierināts un vainos viņus.
02.12.2009.
Juris Gulbis: Tu redzēji, ko tas mudaks ir izdarījis? (..) Nevarēja būt sliktāk vēl par šo? Es nezinu, ko darīt..
Harijs Krongorns : Nu, tas ir viņa (Kavača) stilā, ko viņš tur ir sarunājis. (..) Nav viņam, nu, ko es varu tev teikt, viņam nav bilancē kreditors.. nu, ģebil, nu, ko.
Juris Gulbis : Nu, labi, skaidrs, tad gaidi ciemiņus.
MONVĪDS ZELČS , prokurors:
Par Šķēles kunga lomu..
Skaidrs, ka viņš (Šķēle) ir šī te galvenā ieinteresētā persona šajā projektā un Hannu Digital iesaistē.
Viņš arī slēdza līgumu par cesijām, lai nodrošinātu to, ka tie līdzekļi nonāk līdz viņam.
- Tad faktiski gala labuma saņēmējs no šiem HD saņemtajiem miljoniem bija Andris Šķēle?
Jā, to ko varēja noskaidrot attiecībā uz fiziskām personām, tad, jā, viņš bija tas vienīgais gala labuma guvējs no šiem te krāpnieciskajiem darījumiem ar HD iesaistīšanu.
Otrās digitālās televīzijas lietā atklājies vēl kāds ar Šķēli saistīts fakts. Tālajā 2003.gadā prokuratūra iesaldēja 3 miljonus dolāru, ko Latvijas kempmayerieši bija paguvuši aizskaitīt Maltā reģistrētai kompānijai "Digital International Limited".
Tiesībsargi uzskata, ka firma tika izmantota kā mākslīgi izveidots starpnieks un no Latvijas aizskaitītajai naudai uzlika arestu. Atgūt iesaldētos 3 miljonus iepriekš centies Maltas kompānijas likumīgais pārstāvis zvērināts advokāts Roberts Priede. Otrajā krimināllietā tiesā Priede parādījās kā apsūdzētā Šķēles aizstāvis.
MONVĪDS ZELČS,prokurors:
- Jūs bijāt pārsteigts, ka šajā otrajā lietā tiesas zālē ieraudzījāt, ka Priedes kungs aizstāv Šķēles kungu?
- Nē, mani tas neizbrīnīja.
Es arī iepriekš biju izteicis, ka visa šī nauda, kura ir arestēta, tā pēc aresta noņemšanas, aizies Šķēlem.
Jaunizveidotajai Ekonomisko lietu tiesai šis bija viens no pirmajiem spriedumiem kādā no krāpšanas lietām. Tiesnesis Kaspars Vecozols attaisnojošo spriedumu preses konferencē pamatoja ar diviem pretrunīgiem argumentiem. Kompānija "Tet" nekad sevi par cietušo šajā lietā neatzina. Un to var saprast, jo uz apsūdzēto sola sēž 4 tās bijušie un esošie darbinieki. Jautājumus par zaudējumiem tiesa var izspriest arī bez cietušā, tomēr šoreiz tiesnesis nostājās apsūdzēto pusē.
KASPARS VECOZOLS, Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis:
Pats Lattecom (Tet) šo cietušā statusu neatzina. Un nekādi zaudējumi nav nodarīti. Līdz ar to, pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt par vainīgiem krāpšanā.
MONVĪDS ZELČS, prokurors:
Kriminālprocess notiek sabiedrības interesēs šādās lietās, un nevis, ņemot vērā personas, kurai nodarīts kaitējums viedokli.
Lai gan tiesnesis piekrita prokuratūras viedoklim, ka gan valdības noteikumi, gan konkurss esot ticis pakārtots "Hannu Digital" interesēm, neesot pierādīts, ka kāds Ministru kabinetā vai Tet būtu ticis maldināts. Ir savādi dzirdēt, ka tiesa attaisno "sarunātus" konkursus. Turklāt tiesnesis nerunā par vēl vienu noziedzīga nodarījuma pazīmi - uzticības izmantošanu.
KASPARS VECOZOLS, Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis:
Hannu Digital bija tās milzīgās priekšrocības konkrētajā situācijā. Un, ja faktiski kāds pretendents faktiski gribēja uzvarēt konkrētajā situācijā, bija jāsadarbojās.
Bet tāpēc tas automātiski nenozīmē, ka ir izdarīta krāpšana!
MONVĪDS ZELČS, prokurors:
Konkurss bija tikai viena no šī te nodarījuma epizodēm. Tas tika izveidots, lai varētu iekļaut šai projektā HD. Un, lai iekļaujot HD šai projektā, varētu dabūt no LTC nepieciešamos līdzekļus, kuri attiecīgi daļēji tika aizskaitīti Šķēles kungam.
- Tad faktiski konkurss bija mākslīgs?
Viennozīmīgi. Uzskatu, ka tas bija fiktīvs. Uzskatu, ka tas ir arī pierādīts.
Pilno spriedumu tiesnesis sola 14.aprīlī. Un prokurors ir pārliecināts, ka to pārsūdzēs. Sižetā redzētais eksperts Ilmārs Muuls norāda uz vēl vienu vērā ņemamu faktu - ar lielo steigu, kādā ieviesa digitālo televīziju, Latvija iekūlās problēmās. Digitālās TV standarts jau šis afēras īstenošanas laikā bija novecojis. Un dažus gadus vēlāk bija izstrādāts jauns, modernāks. standarts. Tagad rezultāts ir tāds, ka visās mūsu kaimiņvalstīs var pārraidīt televīzijas programmas vairāk un lētāk. Lai arī pie mums tas notiktu, lielākajai daļai būtu jāizmet laukā savi televizori.