Latvija ar attīstības sadarbības projektiem Centrālāzijā ir ļoti redzama, vērtē Ārlietu ministrija

Latvija ar attīstības sadarbības projektiem Centrālāzijā ir ļoti redzama, turklāt Latvijas paveikto ir pamanījušās arī citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, vērtēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore Alise Balode.

ĀM izsludinājusi 2022.gada granta projektu konkursu "Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas noteiktajās saņēmējvalstīs". Galvenā konkursa prioritāte ir atbalsts Ukrainai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās tautu. Vienlaikus pirmo reizi konkurss neierobežo saņēmējvalstu ģeogrāfiju, kā vienu no prioritātēm izvirzot Āfrikas kontinentu.

Balode atzīmēja, ka kopš Latvijas pievienošanās ES, valsts ir daļa no ES attīstības sadarbības politikas. Kā divpusējo ieguldījumu, Latvija no sava budžeta katru gadu paredz zināmu summu šiem mērķiem. ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore norādīja, ka šogad šiem projektiem ir ievērojami pieaudzis finansējums un tas sasniedz 924 410 eiro, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2021.gadā.

Viņa skaidroja, ka šogad ir pieaudzis ne tikai finansējums, bet arī konkurss aptver plašāku projektu un valstu loku, tomēr galvenais mērķis ir veicināt attīstības valstu izaugsmi un sniegt tām Latvijas pieredzi. Balode norādīja, ka ir jomas, kurās Latvijas iestādes un uzņēmumi tradicionāli ir stiprāki un var savu uzkrāto pieredzi nodot tālāk. Tas arī sasaucas ar mērķiem, ar kādiem ES dalībvalstis un ES iet visā pasaulē, proti, cīņa pret klimata pārmaiņām, digitalizācija, sieviešu un bērnu tiesību aizsardzība, izglītība.

"Latvijas uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas var pieteikties mūsu izsludinātajā konkursā, ja viņiem ir idejas, ko viņi vēlas nest uz attīstības sadarbības valstīm. Projektu pieteicējiem jābūt sadarbības partneriem valstī, kas šo atbalstu saņems un uz vietas projektus īstenos," atzīmēja ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore.

Viņa uzsvēra, ka galvenā konkursa prioritāte šogad ir atbalsts Ukrainai, ņemot vērā Krievijas agresiju. Balode norādīja, ka Ukrainai ir paredzēts papildu finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", humānā palīdzība, kā arī pieejams finansējums attīstības sadarbībai. ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore norādīja, ka patlaban nav zināms, kā situācija Ukrainā attīstīsies un kurā brīdī interesenti varēs īstenot projektus uz vietas, kā tas noticis citus gadus.

"Konkursa aprakstā un reglamentā esam noteikuši plašu jomu loku, kurā atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir īstenojams, dodot iespēju mūsu sadarbības partneriem, projektu īstenotājiem, piemēram, sniegt atbalstu cilvēkiem, kas cietuši no Krievijas militārās agresijas," sacīja Balode.

Viņa akcentēja, ka apzināti paplašināts projektu satura iespējamais tvērums, apzinoties, ka daudzus projektus Ukrainā uz vietas nevarēs īstenot. Pēc Balodes paustā, līdzīgi tas notiek arī ar Baltkrieviju, kur tādi sadarbības partneri, kuri nesadarbojas ar Aleksandra Lukašenko režīmu, gandrīz nav palikuši, tomēr konkursā ir saglabāts atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, lai gan projekti visdrīzāk tiks īstenoti ārpus Baltkrievijas.

ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore norādīja, ka sadarbības partneriem ir iespēja izvēlēties sadarbību ar valstīm visā pasaulē, kas saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) kritērijiem ir noteiktas kā attīstības sadarbības valstis. Tā var būt Āfrika, Okeānija, Centrālamerika.

Pēc Balodes paustā, vēsturiski vieglākas sasniedzamības dēļ projektu pieteicēji līdz šim ir vairāk koncentrējušies uz Austrumpartnerības valstīm. Latvija ir arī ļoti redzama ar attīstības sadarbības projektiem Centrālāzijā, turklāt Latvijas paveikto ir pamanījušās arī citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Balode uzsvēra, ka šogad partneri ir aicināti īstenot savus projektus Āfrikā, kur Latvijas vārds patlaban ir izskanējis pārāk maz.

Runājot par projektu vērtēšanas kritērijiem, ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore pavēstīja, ka tam tiek veidota vērtēšanas komisija, kurā piedalās arī pārstāvji no nevalstiskā sektora. Projektiem ir jāiztur tehnisko kritēriju pārbaude. Tikpat būtiski, lai projekta īstenotājiem ir vismaz viens sadarbības partneris atbalsta saņēmējvalstī. Tāpat tiek vērtēts, vai projekts atbilst saņēmējvalsts situācijai un tās vajadzībām. Tiek vētīts arī tas, vai projekta rezultāts būs ilgtspējīgs.

"Mēs skatāmies arī no budžeta viedokļa, vai plānotās aktivitātes ir samērīgas ar prasīto finansējumu. Ja ir izšķiršanās par vienādu punktu saņēmušiem projektiem, atbalstam Ukrainai un Baltkrievijai varētu piešķirt papildus punktus iepretim projektiem, kas plānoti citās valstīs. Ja projekta īstenotāji bez valsts finansējuma var piesaistīt arī finansējumu no citām pusēm, arī tas dod zināmas priekšrocības. Mēs plānojam līdz Jāņiem pabeigt visu projektu vērtēšanu un rezultāti varētu būt zināmi vēl pirms 1.jūlija," sacīja Balode.

Runājot par projektiem, kas uzskatāmi par labās prakses piemēriem, ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore minēja biedrība "Centrs Marta", kas sniedz atbalstu sieviešu tiesību aizsardzības jomā. Balode norādīja, ka biedrībai ir izveidojies plašs partneru loks Centrālāzijā, Uzbekistānā.

Arī Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde" ar mašīntulkošanas tehnoloģijām un mākslīgo intelektu ir labi zināms arī ES pusē, kur uzņēmums sadarbojas ar ES institūcijām. Tāpat uzņēmums ir labi zināms Gruzijā, kur sadarbībā ar “Latvijas standartu” Covid-19 laikā strādāja pie tā, kā uz gruzīnu valodu tulkot patiesu un pārbaudītu informāciju par Covid-19 pandēmiju.

Balode norādīja, ka pagājušajā gadā tika īstenots interesents projekts starp Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Moldovas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjiem dezinofrmācijas apkarošanas jomā, par vakcinēšanās nepieciešamību. ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktore pavēstīja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, Moldovas kolēģi ieradās Rīgā, lai redzētu, kā darbs šajos jautājumos noris uz vietas, Latvijā.

Tāpat Balode atzīmēja arī Baltijas mediju izcilības centru, kas ir labi pazīstams Austrumpartnerības valstīs. Viņi, kamēr tas bija iespējams, strādāja ar Baltkrievijas žurnālistiem. Pēc ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktores paustā, Rīgas juridiskā augstskola gan ar Latvijas, gan citu valstu finansiālu atbalstu katru gadu apmāca no 20 līdz 25 jaunajiem speciālistiem no Austrumpartnerības valstīm, Centrālāzijas, Balkānu valstīm par ES un tās tiesību sistēmu un ekonomiku. Pēcāk apmācītie speciālisti turpina darbu savās valstīs.