Lai arī valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka Valsts kontroles (VK) veiktā pārbaude saistībā ar "Parex bankas" pārņemšanu nav ļāvusi secināt, kā interesēs notikusi bankas pārņemšana, viņa ir pārliecināta, ka tas nav noticis pilnībā valsts interesēs.
Kā šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina Sudraba, VK revīzijas laikā nav bijušas tiesības uzzināt bankas kontu vai depozītu turētāju vārdus, tomēr secināts, ka bankai, kura nereti tiek pozicionēta kā otrā lielākā banka Latvijā, bijis salīdzinoši daudz nerezidentu darījumu, kuriem nav tiešas saistības ar Latvijas ekonomiku.
Sudraba sliecas domāt, ka valdībai, 24 dienu laikā neuzliekot ierobežojumus naudas aizplūšanai no bankas, rīkojusies tīši ļaunprātīgi. "To ir grūti nosaukt par neapzinātu rīcību, jo runājam par 24 dienām," uzsvēra valsts kontroliere, kura uzskata, ka galvenā atbildība par vērienīgu naudas summu aizplūšanu jāuzņemas tā brīža Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajai valdībai, kura vilcinājusies ar ierobežojumu uzlikšanu.
Atbildot uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojumu, ka nevajadzēja noteikt ierobežojumus naudas izņemšanai, jo, valstij pārņemot banku, tā nonākusi drošās rokās, Sudraba uzsvēra, ka tas būtu pieņemams gadījumā, ja bankā naudu vairs nebūtu jāturpina ieguldīt.
Kamēr netiks konstatēts, ka "Parex bankā" ieguldītos līdzekļus vairs nav iespējams saņemt, būtu pāragri rēķināt valsts ciestos zaudējumus, uzsvēra valsts kontroliere, kura uzskata - zaudējumus nedrīkst pieļaut nekādā veidā un bankai būs jāatpelna tajā ieguldītie līdzekļi.
Sudraba nebaidās no iespējamās iedzīvotāju panikas par VK paziņojumu, ka pastāv risks valstij neatgūt ieguldījumus "Parex bankā". "Es nevēlos pieļaut papildus paniku, bet jūs labi zināt - jo vairāk slēpj, jo vairāk baumu un neskaidrību rodas," uzsvēra Sudraba, "un arī tagad valstij ir jāskaidro, kā notiek bankas vadīšana, lēmumu pieņemšana un kā tiek nodrošināta līdzekļu atgūšana." Viņa veltīja arī vairākus pārmetumus tam, ka vismaz ārēji šķiet, ka bankas pārņemšana notikusi bez izvērstas situācijas analīzes.
Jau ziņots, ka šodien publiskotajā ziņojumā VK norādījusi uz valsts risku neatgūt ieguldījumus "Parex bankā", jo, ņemot vērā to, ka "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, gadījumā, ja banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.
Vēlā pēcpusdienā VK ziņojums tika iesniegts prokuratūras kancelejā tā izvērtēšanai. Prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks aģentūrai LETA sacīja, ka VK iesniegtais ziņojums tiks izvērtēts kopsakarā ar prokuratūrā jau iepriekš sāktās pārbaudes laikā savāktajiem materiāliem.
VK atzīmē, ka valsts ir vienojusies ar "Parex banku" par komercķīlu, nepārliecinoties par bankas ieķīlātā komercķīlas priekšmeta vērtību un atbilstību noteiktajām prasībām.
Tā kā "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, proti, zemstandarta vai šaubīgos kredītus, kuru atmaksa kavēta par vairāk nekā 90 dienām, un kredītus, kuru ņēmējiem nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pildīt kredītlīgumos noteiktās saistības, gadījumā, ja banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.
Tāpat VK norāda, ka Ministru kabinets (MK) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), konstatējot "Parex bankas" nespēju nodrošināt bankas darbības būtiskas prasības, nenoteica konkrētiem apstākļiem likumā paredzēto ietekmēšanas līdzekli.
VK ziņojumā atzīst, ka tieši MK ar kavēšanos pieņemot lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai" ir apdraudējis bankas stabilitāti un tās noguldītāju mantu.
Turklāt MK pieņēma lēmumu par atbalsta sniegšanas nepieciešamību "Parex bankai" bez izvērstas analīzes par šīs bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tāpat MK pieņēmis lēmumu par atbalsta sniegšanas nepieciešamību bankai, neizstrādājot atbalsta pasākuma plānu un kvantitatīvi nenovērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu, kā dēļ netika noteikti paredzamie finansēšanas avoti, lai nodrošinātu kredītiestādes darbības nepārtrauktību, nepieciešamais tekošās likviditātes apjoms un paredzamie atbalsta instrumenti un finansēšanas avotu sagādes laiks.
VK arī secina, ka saimnieciskā gada pārskatu būtiski ietekmējuši darījumi ar "Parex bankas" pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu bankai.
VK atzīmē, ka situācijā, kad kādai bankai iestājas faktiskās maksātnespējas pazīmes, valstī nebija izstrādāts rīcības un darbības koordinācijas plāns, kurā būtu regulēta secīga, koordinēta valsts institūciju rīcība un noteikti iespējamie atbalsta instrumenti, kā arī noteikti kritēriji, kādos gadījumos valstij ir jāsniedz atbalsts kredītiestādēm.
Tāpat VK secina, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo, piemēram, netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijām, netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.
VK atgādina, ka FKTK 2008.gada 7.novembrī lūgusi sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus "Parex bankai". Tā kā normatīvajos aktos nav noteikts, ka valdībai būtu jārīkojas nekavējoties, tad saistību ierobežojumi tiek uzlikti tikai pēc 24 dienām.
VK atzīst, ka Latvijā nav izveidota vadības sistēma, kas spēj darboties finanšu krīzes situācijās, nodrošinot kredītiestāžu sektora stabilu darbību.
"Parex bankas" pārņemšanas darījuma organizācijā un vadībā bija būtiski trūkumi, jo cita starpā ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā "Parex bankā" tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies papildu saistības, ko neparedzēja sākotnējie MK plāni.
VK atzīmē, ka, lai gan līdz pērnā gada beigām valsts no termiņnoguldījumu izvietošanas "Parex bankā" saņēma procentus 1,92 miljonu latu apmērā, kas ieskaitīti valsts budžetā, un 2,72 miljonus latu kā uzkrātos procentus, kas noguldīti "Parex bankā", atbalsta sniegšana valstij ir radījusi šādas sekas - uz nenosakāmu termiņu no ekonomiskās aprites ir izņemti finanšu līdzekļi vismaz 673,92 miljonu latu apmērā un valsts ir uzņēmusies augstu risku, ka termiņnoguldījumi netiks atgūti, jo bankas rādītāji jau no 2008.gada 28.oktobra neatbilda normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām.
VK atzīmē, ka revīzijā netika gūta pārliecība, ka ar šo rīcību ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva un droša vadība saskaņā ar labāko finanšu vadības praksi un ka ar šo rīcību ir noteiktais mērķis - valsts finanšu līdzekļus izmantot likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm.
Tāpat ir ievērojami palielināts valsts parāds un valsts budžetam ir radīts papildu slogs resursu piesaistīšanas izmaksu veidā, jo valsts rīcībā nebija brīvu finanšu resursu termiņnoguldījumu veikšanai un tāpēc tikušas emitētas valsts parādzīmes, kas 2009.gadā radīja valsts budžeta izdevumus 6,23 miljonu latu apmērā, kas atbilst starpībai starp parādzīmju pārdošanas un atpirkšanas vērtību, tikusi organizēta aizņemšanās no starptautiskajiem aizdevējiem, 2008.gada beigās saņemot 409 miljonus latu lielu aizdevumu un uzņemoties aptuveni 31,86 miljonus latu lielus procentu maksājumus.
VK norāda uz "Parex bankas" pārņemšanas izmaksām - juridiskiem pakalpojumiem, ieguldījumu līguma sagatavošanai, situācijas analīzei un citiem, taču konkrēta summa ziņojumā nav norādīta, tāpat kā virknē citu ziņojuma punktu, aizstājot to ar ierakstu "dienesta informācija".