AS "Latvijas gāze" pagaidām no Krievijas nav saņēmusi oficiālu informāciju par norēķina veida maiņu dabasgāzei, norāda uzņēmuma pārstāve Anastasija Petere.
Viņa skaidroja, ka tādēļ pagaidām "Latvijas gāze" atturēsies no komentāriem par šo jautājumu.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 31.marta, parakstījis dekrētu, kas paredz no piektdienas pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.
Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.
Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.
Rietumvalstis jau iepriekš paudušas, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.
Vienlaikus "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka nesaskata iespēju, ka uzņēmums turpmāk par dabasgāzi no Krievijas varētu norēķināties rubļos.
"Latvijas gāze" koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāze" akcijas tiek kotētas "Nasdaq Riga" biržā.