Kompensāciju par smagām blaknem pēc Covid-19 potes visi nesaņems

Tiem, kuriem pēc Covid-19 potes radušaš komplikācijas un tās būtiski ietekmē dzīvi, valsts sola kompensāciju, taču ne vienmēr ar tās saņemšanu sokas raiti, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili", kas skaidroja tā iemeslus.

Patlaban ir izstrādāta kārtība, kā cilvēki varēs saņemt materiālu kompensāciju par Covid-19 vakcīnu radītajām blaknēm. Sākotnējais variants izpelnījās kritiku. Noteikumi pacientiem bija pārāk smags slogs, piemēram, tika prasīts, ka kompensācijas saņēmējam pirms tam ir jāziņo par blakni Zāļu valsts aģentūrai. Tas mainīts, bet noteikumu projekts vēl nav apstiprināts valdībā, to plāno izdarīt līdz aprīļa beigām.

"Netiks prasīts iepriekšējais farmokavigilances ziņojums, šeit ir svarīgākais tas, ka ārstniecības persona norāda, ka cēloņsakarība ir starp vakcināciju un kaitējumu, kas ir nodarīts, kas ir būtisks un paliekošs," sacīja Veselības ministrijā.

Kritērijs būs smags kaitējums veselībai un blaknes ilgums, tam jābūt vismaz 26 nedēļas.

"Vai tā ir darba nespēja vai citas lietas. Vai arī ir runa par būtiskām dzīves kvalitātes izmaiņām, par pašaprūpes iespējām, par paliekošu veselības aprūpes kaitējumu."

Mainīta savā ziņā diskriminējošā kārtība attiecībā pret hronisko slimību pacientiem. Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika skaidroja: "Pacienta veselības stāvoklis, uzsākot vakcināciju, vairs netiek ņemts vērā un netiek vērtēts."

Vienlaikus sadaļā par kārtību, kā pieteikties kompensācijai, ir šāda piebilde: "blakusparādība ir minēta Covid-19 vakcīnu zāļu aprakstā".

Šajos noteikumos arī uzsvērts, ka blaknei ir jābūt minētai zāļu aprakstā. Ja tās tur nav, kompensācija nepienāksies.

Piemēram, sižetā par Karīnu Zāļu valsts aģentūras pārstāve norādīja - jā, blakne ir saistīta ar poti, bet oficiālajos blakņu sarakstos nav iekļauta.

Veselības ministrijā Latvijas Radio apstiprināja - ja ārsts pacienta saslimšanu sasaista ar poti, bet tā nav oficiāli iekļauta zāļu aprakstā, tad kompensācijas viņam nebūs.

Zāļu valsts aģentūras vecākā eksperte Zane Neikena, runājot par blakņu ziņojumiem, uzsvēra: "No viena ziņojuma nevar pateikt, ka tas ir no zālēm. Ja datubāzē parādās daudzi tādu ziņojumi, tas ir signāls. Tālāk šis signāls tiek vērtēts kontekstā ar visu citu informāciju, kas tajā brīdī ir pieejama. Tie ir klīniskie pētījumi, neklīniskie pētījumi, tās ir zinātniskās publikācijas, tiek izvērtēts, cik tās publikācijas ir uzticamas."

Proti, pat tas, ka ārsts ir secinājis, ka veselības problēmas ir saistītas ar poti un paziņojis Zāļu valsts aģentūrai, tas nenozīmē, ka blakne nonāks oficiālajā sarakstā.

Ir jāsavācas šādu ziņojumu "kritiskajai masai", lai blakni ierakstītu zāļu aprakstā. Tad, izejot cauri starptautiskai zāļu vērtētāju mašinērijai, katrs valsts institūcijas, Latvijas gadījumā - Zāļu valsts aģentūra - saņem vēstules ar jauno blakņu sarakstu.

Tieši ģimenes ārsti ir tie, pie kuriem pacieti nāk vispirms, sūdzoties par veselības ķibelēm, skaidroja Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.

Viņa teica: "Dažādas blaknes, kas ir pēc Covid-19 vakcinācijas, neapšaubāmi manā praksē ir bijušas jau no pagājušā gada pavasara. Pēc "AstraZeneca" vairāk, pēc "Pfizer" mazāk, pēc "Modernas" ir bijušas vairāk tā kā temperatūras. Pēc "Pfizer" atkal sāpes plecā, bet, nu, tās nav tādas blaknes, par kurām man būtu bijis jāziņo ZVA, jo dažu dienu laikā šīs blaknes ir pārgājušas."

Kopumā Latvijā līdz februāra beigām bija saņemti 3394 ziņojumi par blaknēm no Covid-19 vakcīnas. Par būtiskiem jeb tādiem, kuri var nopietni ietekmēt veselību, atzīti 756 ziņojumi. Visvairāk - 22 - bijuši par venozo trombemboliju, 19 par miokardītu un topa trijnieku noslēdz anafilakse.

Cilvēki, kuri cietuši no šīm un citām zāļu aprakstos atzītajām blaknēm, varēs pretendēt uz kompensācijām. Veselības ministrijā sacīja, ka šobrīd izstrādātie noteikumi ir galīgie, un gaidāms, ka tie spēkā stāsies 1. maijā.