Ceturtdien Valmieras novada Matīšu pagastā atklāts Latvijā pirmais mākslīgi veidotu ligzdu parks baltajiem stārķiem, ko attīstīs Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar AS "Sadales tīkls", aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.
Par sešu balstu ar ligzdu mākslīgajām pamatnēm izvietošanas vietu izvēlēta Eiropā vistālāk uz ziemeļiem esošā un Baltijas valstīs lielākā balto stārķu kolonija. Tā atrodas Valmieras novadā - šosejas Valmiera-Mazsalaca malā, senajā lapegļu alejā. Latvijā pirmā mākslīgi veidotā stārķu ligzdu parka idejas autors, balstu un ligzdu pamatņu nodrošinātājs ir AS "Sadales tīkls", bet īstenotājs - Valmieras novada pašvaldība. Ieceri atbalsta Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un zemes īpašnieki. Uzstādīšanas darbus veica SIA "Woltec".
AS "Sadales tīkls" izpilddirektors Sandis Jansons atgādina, ka pērn kopā ar Latvijas Dabas fondu uzņēmums sāka tiešraidi no balto stārķu ligzdas, kas atrodas aktīvā elektroapgādes balstā. Tā ļāva uzzināt daudz jauna par šo it kā tik zināmo putnu, kā arī aktualizēja diskusiju par stārķu mājvietām, ņemot vērā, ka elektrības infrastruktūra paaugstinātas bīstamības dēļ nav tā drošākā vieta ligzdošanai.
Vēsturiski stārķi ligzdas lielākoties vija kokos vai, piemēram, uz ēku jumtiem, kur cilvēki mēdza izvietot mākslīgās ligzdu pamatnes. Pērn sadarbībā ar "Kantar" veikta iedzīvotāju aptauja parādīja, ka 48% Latvijas iedzīvotāju ar atbilstošu īpašumu ārpus pilsētas vai lauku teritorijā būtu gatavi tajā uzstādīt stārķa ligzdas pamatni, iesaistoties svēteļu izmitināšanā. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Valmieras novada pašvaldību, sperts simbolisks solis pretī drošākai putnu ligzdošanai, jo Latvijā ir atklāts pirmais mākslīgi veidotais stārķu ligzdu parks.
AS "Sadales tīkls" skaidro, ka daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas svars var pārsniegt tonnu un šāda smaguma objekta atrašanās aktīvā elektrolīnijas balstā rada virkni risku gan pašiem putniem, gan cilvēkiem, gan arī elektroapgādes infrastruktūrai.
Pērn elektrolīnijās bojā gājuši 84 putni un to mazuļi, kā arī reģistrēti vairāk nekā 1000 elektroinfrastruktūras bojājumi, ko izraisījusi ligzdošana. Minētie riski nozīmē, ka atsevišķos gadījumos putnu un iedzīvotāju drošībai "Sadales tīkls" darbiniekiem ar DAP atļauju var nākties ligzdas noņemt. Taču, lai padarītu stārķu ligzdošanu iespējami drošāku, samazinot varbūtību ligzdām saskarties ar elektrolīniju vadiem, "Sadales tīkls" ik gadu zemsprieguma līniju balstos uzstāda vidēji 800 metāla ligzdu pamatnes, ligzdu stabilitātei tās izvietotas arī jaunatklātajā parkā. Visā Latvijā līdz šim uzstādītas aptuveni 4700 šādas pamatnes.
Valmieras novada pašvaldības Dabas resursu pārvaldības nodaļas vadītāja, vides speciāliste Iveta Ence uzsver, ka šis projekts ir piemērs, kā vienojoša izpratne par dabas vērtību nozīmi dzīves vidē un mērķis - tās saglabāt, sadarbībai apvieno sociāli atbildīgu uzņēmumu, valsts iestādes un pašvaldību, iedzīvotājus, skolēnus, nevalstiskās organizācijas, ekspertus un zinātniekus, tūrisma uzņēmējus.
LOB projekta par baltajiem stārķiem vadītāja, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, bioloģijas zinātņu doktore Māra Janaus stāsta, ka šajā balto stārķu kolonijā ir vairāk nekā 30 balto stārķu ligzdas. Burtnieka tuvums ar bagātīgo barības bāzi, apkārtne ar grāvjiem, dīķiem un mitrām pļavām piesaista baltos stārķus. Baltie stārķi ir vides indikators - to klātbūtne liecina par dabas vides veselību un bagātību. Jo lielāks stārķu blīvums kādā teritorijā, jo labvēlīgāka ir šī vide cilvēkam.
Valmieras novada Matīšu pamatskolas dabas zinību un bioloģijas skolotāja Agnese Valpētere ar skolēniem palīdzēs veikt balto stārķu uzskaiti un novēros, vai stārķi par savām jaunajām ligzdu vietām izvēlēsies jaunās pamatnes. Janaus uz pasākumu bija paņēmusi līdzi un demonstrēja 20 gadus senu, tolaik skolēna Aiņa Platā 1992.gadā veiktu, balto stārķu uzskaites karti.
Lai gan Latvijā jau manīti pirmie baltie stārķi, kas atgriezušies no siltajām zemēm, pasākumā dienā lapegļu alejā neviens baltais stārķis vēl nebija atgriezies, tāpēc pašvaldība aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo lapegļu alejas tuvumā vai regulāri brauc garām alejai, sniegt informāciju pašvaldībai par pirmo stārķu atgriešanos, rakstot un sūtot fotogrāfijas un video uz e-pastu "info@valmierasnovads.lv", kā arī dalīties ar vēsturiskām balto stārķu kolonijas fotogrāfijām.
Ņemot vērā, ka aleja un balto stārķu kolonija ir unikāls dabas objekts, būtisks ainavas elements un dabas tūristu intereses objekts, Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar DAP ekspertiem plāno veikt tās stāvokļa analīzi. Tāpat pašvaldība rudenī plāno ar jauniem lapegļu stādiem atjaunot zudušos alejas posmus, piebilda Melece.