Eksperti: Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus var mēģināt vest caur Baltiju

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Tuvākajos mēnešos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas iedzīvojušies noziedzīgā ceļā, mēģinās pārvest savus līdzekļus uz citām valstīm, iespējams, arī caur Baltiju, tādēļ Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm jābūt gatavām šādus mēģinājumus novērst, secināts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā ekspertu diskusijā.

Tiesībsargājošo institūciju sadarbībai un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai finanšu noziegumu novēršanai Rīgā trešdien tika atklāts Baltijā pirmais finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas centrs.

Centra atklāšanas diskusijā atbildīgie dienesti un tiesībsargājošās iestādes pārrunāja, kā veidot efektīvāku sadarbību, izmantojot inovatīvu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta risinājumus finanšu noziegumu novēršanai.

Galvenie secinājumi no diskusijas ir tādi, ka kopš finanšu nozares "kapitālā remonta" tiesībsargājošos iestāžu sadarbībā esot noticis milzīgs lēciens. Minētā centra izveidošana ir loģisks solis turpmākai sadarbības veicināšanai un efektīvākam darbam.

Eksperti secinājuši, ka starptautiskie noziedzīgie grupējumi ir attīstījuši augstu tehnoloģiju līmeni, tādēļ valstīm ir arvien grūtāk izsekot noziedzīgi iegūtas naudas plūsmai. Veiksmīga centra darbība distanci starp noziedzniekiem un tiesībsargājošajām institūcijām samazināšot.

Tāpat Krievijas īstenotais karš Ukrainā parādot, ka cīņa pret noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu ir nacionālās un globālās drošības jautājums, jo ar noziedzīgi iegūtu naudu tiek finansēts karš.

Lai inovāciju centrs efektīvi darbotos un tiesībsargājošās iestādes varētu apmainīties ar informāciju, būs jāizstrādā datu apmaiņas sistēma, lai tiesības uz privāto dzīvi un datiem tiktu sabalansētas ar sabiedrības interesēm.

Tiesībsargājošo iestāžu pieņemtajiem lēmumiem, kas nereti saistīti ar brīvības atņemšanu vai mantas konfiskāciju, jābūt kvalitatīvos datos balstītiem, lai iedzīvotājiem neradītu nepamatotus ierobežojumus un vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, secināts diskusijā.

Finanšu noziegumu apkarošanā liela nozīme ir arī privātā sektora - banku, finanšu iestāžu - iesaistīšanai, jo šo iestāžu rīcībā nereti ir ļoti svarīga informācija.

Finanšu noziedzības un ēnu ekonomikas mazināšanā ļoti būtiska ir arī sabiedrības izglītošana un izpratne, jo iesaistīšanās finanšu noziegumos, nesamaksāti nodokļi vai pakalpojumu un preču pirkšana no uzņēmumiem, kas neizsniedz pirkuma čeku, ir arī katra cilvēka personīga izvēle un atbildība., norāda FID.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais