Azartspēļu zāļu skaits nākotnē turpinās samazināties

© f64.lv, Dāvis Ūlands

Pēdējos divos Covid-19 pandēmijas gados Latvijā fizisko spēļu zāļu skaits samazinājās par apmēram trešdaļu, un šī tendence turpināsies arī nākotnē, saka Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš uzvēra, ka šajos divos gados fizisko spēļu zāļu darbs tika būtiski ierobežots, jo zālēm lielāko daļu bija jābūt slēgtām. "Pagājušajā gadā zemes azartspēļu vietas jeb klasiskās azartspēles kopumā bija slēgtas 237 dienas no gada 365 dienām. Ja salīdzinām ar 2020.gadu, tad spēļu zāles bija ciet 133 dienas. Skaidrs, ka iespaids ir ļoti būtisks un kritums nozarē, kā arī mūsu biedriem ir milzīgs," atzina Vērzemnieks, norādot, ka LSBA biedru apgrozījums pērn samazinājies par apmēram 50-60%.

Pēc viņa teiktā, šie ierobežojumi ir veicinājuši to, ka azartspēļu vietu skaits ir samazinājies par apmēram trešo daļu, bet spēļu automātu skaits par gandrīz 40%.

"Ir uzņēmumi, kuri ir aizvēruši vairāk zāļu, ir uzņēmumi, kas vēruši nedaudz mazāk. Mans novērojums, ka situācija ir diezgan līdzīga, jo uzņēmumi izvērtē to, cik rentabli ir turēt spēļu zāli, un skaidrs, ka krīzes apstākļos tiek pieņemti attiecīgi lēmumi par zāles slēgšanu. Ja pirms pandēmijas uzņēmumi vēl uzturēja nerentablās zāles atļaujas dēļ, jo, to aizverot, jaunu atļauju vairs nedabūt, tad krīzes laikā šajos divos gados uzņēmumi diezgan droši pieņēma lēmumus zāles slēgt," stāstīja Vērzemnieks.

Asociācijas vadītājs informēja, ka no 1.marta, kad atļauts spēļu zālēm atsākt darbu, atvērtas ir vairāk nekā 80% no esošajām azartspēļu vietām.

Uz jautājumu, kāda ir apmeklētāju plūsma pēc atļaujas atsākt darbu, asociācijas vadītājs atzina, ka ar pirmspandēmijas apmēriem to salīdzināt nevar. "Ar laiku pirms pandēmijas to nevar salīdzināt. Ja salīdzina ar pagājušā gada vasaru, tad pirmajās atvēršanas dienās klientu interese ir lielāka. Ja pagājušā gada vasarā spēļu zāli vidēji dienā apmeklēja 15 cilvēki, tad tagad ir nedaudz vairāk. Cilvēku rindas gan pie spēļu zālēm nestāv," teica Vērzemnieks, piebilstot, ka cilvēki joprojām ir diezgan piesardzīgi pret izklaides iespējām iekštelpās.

Viņš prognozēja, ka arī nākotnē spēļu zāļu skaits turpinās samazināties. "Arī nākotnē spēļu zāļu skaits turpinās samazināties dažādu iemeslu dēļ - gan tādēļ, ka arvien lielāku daļu aizņem interneta azartspēles, gan tādēļ, ka klātienes klientu skaits samazināsies. Pandēmija šim procesam deva lielāku grūdienu. Es paredzu, ka šī konsolidācija turpināsies un mazākās zāles turpinās vērt ciet. Tie ir neizbēgami procesi un nav atkarīgi no atsevišķu politiķu vēlmes kaut ko ierobežot vai ieviest savus noteikumus," atzina Vērzemnieks.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais