Saeimas komisija trešdien konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar vairākiem izņēmumiem, taču sagaidāms, ka uz nākamo lasījumu tiks iesniegti papildinājumi.
Jau 22.martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes paziņoja, ka šis varētu būt īstais brīdis pārskatīt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Iekšlietu ministrija (IeM) trešdienas rītā neilgi pirms Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes komisijai bija nosūtījusi Imigrācijas likuma grozījumus, kas regulētu turpmāku atļauju izsniegšanas pārtraukšanu, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā.
IeM rosinājusi, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem uz laiku līdz 2023. gada 30.jūnijam tiek apturēta pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana, izņemot vairākus gadījumus, kuros minētajiem ārzemniekiem ir tiesības pieprasīt šīs atļaujas.
Minētā norma neattiektos uz to Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iesniegto dokumentu izskatīšanu, kas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemti līdz tā spēkā stāšanās brīdim.
Izņēmumi paredz, ka ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku, kas nepārsniedz gadu, saistībā ar nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nepieciešama to darbinieku nodarbinātībai uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latviju no Krievijas vai Baltkrievijas.
Tāpat rosināts, ka ārzemnieks varēs pieprasīt atļauju uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā vai studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem.
IeM rosinājusi, ka atļauju arī varēs pieprasīt uz patvēruma alternatīvajā statusā piešķirto laiku un laiku, uz kādu ārzemniekam piešķirta pagaidu aizsardzība.
Tāpat atļauju varēs piešķirt laikam, uz kādu pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniegs uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.
IeM arī rosinājusi, ka atļauju varēs piešķirt uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.
Tāpat atļauju varēs piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā.
Izņēmums arī attiekties uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks, izceļojot uz citu valsti, zaudējis ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas.
Izņēmums paredzēts uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam ir derīga citā ES dalībvalstī izsniegta ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu.
IeM skaidrojusi, ka likuma pārejas noteikumu izpratnē minētais uzturēšanās dokuments ir atļauja, kuru pieprasa ārzemnieks, kam Latvijā nav bijusi piešķirta atļauja vai no iepriekšējās atļaujas derīguma termiņa beigām pieteikuma iesniegšanas brīdī ir pagājušas vairāk nekā 90 dienas, vai attiecībā uz šā likuma minētajām termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām mainās investīciju objekts.
Paredzēts, ka šos grozījumus Saeimā virzīs steidzamības kārtā divos lasījumos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs nākamās nedēļas sākums un komisija pie šo grozījumu skatīšanas atgriezīsies nākamnedēļ.
Vēl pirms IeM šorīt nosūtītajiem grozījumiem šodien Saeimas komisijas darbakārtībā atbalstīšanai otrajā lasījumā bija iekļauti arī citi Imigrācijas likuma grozījumi, kas regulētu dažādas imigrācijas politikas nianses. Šajos grozījumos deputāts Jānis Dombrava (NA) bija iekļāvis vēl radikālāku priekšlikumu, proti, jaunu uzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas pilsoņiem tiek apturēta uz nenoteiktu laiku, izņemot gadījumos, kuri ir saistīti ar Latvijas valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.
Tāpat pieci koalīcijas deputāti šajos otrajam lasījumam paredzētajos grozījumos bija iekļāvuši priekšlikumu, kas paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja kompetentās valsts iestādes ir konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis noziegumus pret cilvēci, agresijas noziegumus vai kara noziegumus, vai arī noliedzis vai attaisnojis tos.
Tāpat cits priekšlikums paredzēja, ka atļaujas anulētu, ja ārzemnieks ir rīkojies pretrunā valsts un sabiedrības drošības interesēs.
Lai raitāk turpinātos darbs ar šorīt IeM nosūtītajiem grozījumiem, ne Dombravas, ne piecu koalīcijas deputātu priekšlikumus komisija neatbalstīja, taču sagaidāms, ka par tiem varētu varētu diskutēt nākamnedēļ pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām. Plānots, ka arī Juridiskajam birojam būs priekšlikumi attiecībā uz steidzamības kārtā virzītajiem grozījumiem.