Uzņēmējus pārstāvošās organizācijas vēlas lielāku skaidrību no valsts par uzņēmēju funkcijām iespējamā krīzē un valsts ārējā apdraudējuma gadījumā.
Otrdien Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē norisinājās diskusija par sadarbības sekmēšanu starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā. Sēdē piedalījās vairāki uzņēmējus un darba devējus pārstāvošo organizāciju vadītāji.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērsa komisijas uzmanību par nepieciešamību saprast, kāda loma no uzņēmumiem un sabiedriskajām uzņēmēju organizācijām tiek sagaidīta pirmajās dienās valsts ārējā apdraudējuma gadījumā.
Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotā informācija par pilsoņu rīcību pirmajās 72 krīzes stundās ir vērtējama pozitīvi, taču, viņa ieskatā, būtu nepieciešama arī līdzīga informāciju par rīcību uzņēmumiem.
"Gribētos zināt, kad stundā X sācies iebrukums, vai no manis kā biedrības vadītāja kaut kas tiek sagaidīts. Vai aizsardzības koncepcija paredz, ka tiek veidota no nevaldības sektora lokālas koordinētas vienības kādu funkciju veikšanai. Kā zināms, tad pirmajās stundās nebūs laiks plānošanai un gatavošanai," uzsvēra Endziņš.
AM valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka ministrija nevar sniegt gatavas atbildes uz visiem krīzes gadījumiem. To var panākt tikai ar krīžu situāciju izspēlēm.
"Piedodiet, man nav visu risinājumu. Mēs varam iedot vadlīnijas, taču nevaram dot precīzu risinājumu. Nevaram visas nozares aptvert, jo mums nav tik daudz resursu.Atbildes var rast caur konkrētu scenāriju izspēli par katra uzņēmuma rīcību," norādīja Garisons.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka ministrijai iedodot uzņēmējiem krīzes "izspēļu algoritmu", uzņēmēju organizācijas varētu veikt šādu izspēli par sadarbību krīzes situācijā.
