8165 Ukrainas bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 5880 personām, bet 8165 Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) informācija.
Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1230 personām.
Pašvaldības patlaban var izmitināt un paēdināt 6238 cilvēkus.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) atzinusi, ka precīzs ieradušos bēgļu skaits IeM nav zināms un IeM joprojām strādājot pie vienotas Ukrainas bēgļu datu bāzes izveidošanas. Pēc datu ievadīšanas precīzāka aina par bēgļu skaitu būšot zināma aprīļa sākumā.
IeM iepriekš bija prognozējusi, ka Latvijā ierastos 10 000 bēgļu. Ministre norādījusi, ka visai drīz izmitināmo bēgļu skaits pārsniegs 10 000. Arī citu Eiropas valstu tendences liecina, ka vēl kādu laiku ukraiņu bēgļu skaits pieaugs.
Kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām aptuveni 6000 vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.
Vienlaikus gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas.
Tāpat IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Šādas sadales gadījumā gan tikšot ņemtas vērā katras pašvaldības izmitināšanas iespējas. Par izmitināšanas algoritmu esot vienprātība arī koalīcijā.
Ministre informējusi, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.