Vides konsultatīvā padome (VKP) iebilst pret vēja elektrostaciju (VES) ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras atvieglojumiem, informē VKP priekšsēdētājs Juris Jātnieks.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) valstis ir atkarīgas no Krievijas energoresursiem. Pašlaik, kad Ukrainā norisinās karš, virzība uz energoneatkarību kļūst par nepieciešamību. Lai veicinātu Latvijas energoneatkarību, valstī ir paredzēts uzbūvēt aptuveni 200 VES ar 1000 megavatu (MW) kopējo jaudu. Lai to varētu paveikt jau līdz 2030.gadam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno atvieglot VES ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, skaidro Jātnieks.
Ņemot vērā potenciālos vides riskus, VKP vērsusies pie VARAM un Ekonomikas ministrijas akcentējot nepieciešamību pēc konstruktīvas un pārdomātas starpnozaru ekspertu diskusijas par VES parku ar jaudu virs 50 MW būvniecību steidzamības kārtā.
Vides ekspertus izbrīna, ka vairums VES plānots būvēt mežos. Lauksaimniecības zemēs tos varētu uzbūvēt ātrāk un lētāk, turklāt zemi pēc būvdarbiem var turpināt izmantot lauksaimniecībai. Vides risku šajā gadījumā būtu ievērojami mazāk un tos varētu novērtēt īsākā laika periodā.
VKP apzinās un atbalsta Latvijas energoneatkarību, kā valsts stratēģisku prioritāti, un pilnībā piekrīt VARAM un Eiropas Komisijas (EK) energoekspertu paustajai nepieciešamībai izmantot atjaunojamos energoresursus, ko paredz arī Eiropas Zaļais kurss.
Tomēr VKP uzsver, ka nepārdomāta rīcība pat energokrīzes un kara "ēnā" var novest pie tautsaimniecībai nevēlamām sekām drīzāk nekā miera laikā. VKP priekšsēdētājs uzsver, ka tieši draudu apstākļos Latvijai ir jābūt vēl labākiem savas zemes "saimniekiem" ar daudz skaidrāku, stratēģiskāku skatu nākotnē, līdz ar to VKP atbalsta ietekmes izvērtējuma optimizācijas un birokrātijas samazināšanas priekšlikumu, tajā skaitā, nosakot nacionālo interešu objekta statusu VES parkiem ar jaudu virs 50 MW. Tomēr VKP uzskata, ka tas būtu jādara, lieki nezaudējot resursu, tostarp dabas kapitāla, laika un ieguldīto finanšu, efektivitāti. Ir būtiski ņemt vērā, ka, neievērojot šo nosacījumu, Latvija riskē ar sankcijām.
VES ir ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas objekts, un neveikt pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu var tikai tad, ja tiek ievērotas direktīvas prasības, kas patlaban Latvijā tiek nodrošināts, veicot sākotnējā izvērtējuma procedūru. Nevienā no EK ārkārtas dokumentiem, tostarp šā gada 8.marta EK paziņojumā presei "REPowerEU: vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai", nav atrodamas norādes par iespēju atteikties no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, uzsver Jātnieks.
VKP, izvērtējot VARAM informatīvo ziņojumu par VES parku virs 50 MW īstenošanas procedūru optimizāciju, izsaka bažas par ierosināto ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras aizstāšanu ar tehnisko noteikumu izsniegšanu 30 dienu laikā. Ziņojumā nav pateikts, kā, tik būtiski saīsinot laiku, tiks nodrošināta izvērtējuma kvalitāte un citi atlases kritēriji, lai novērstu būtiski negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēkiem, kā arī putniem un sikspārņiem. Tāpat ziņojumam būtu pievienojams konkrēts plāns un laika grafiks, kā tiks izbeigta Krievijas gāzes izmantošana enerģijas ražošanai un samazināta fosilā kurināmā izmantošana kopumā.
VKP eksperti uzskata, ka ātrāk un vienkāršāk VES parku ietekmes uz vidi izvērtēšana varētu notikt intensīvas lauksaimniecības zemēs, kas neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, putnu un sikspārņu migrācijas ceļos, apdzīvotu vietu tuvumā, kultūras pieminekļu redzamības zonās, un ar konkrētiem atlases kritērijiem būtu iespējams ievērot Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas, kā arī Putnu un Biotopu direktīvu prasības. Vēja enerģijas asociācija pat minējusi, ka ir lauksaimnieki, kuri ir gatavi dot atļauju VES būvēm savās zemēs, kur ekonomiskie ieguvumi pilnībā kompensētu viņiem radītos zaudējumus.
VKP uzskata, ka nav pieļaujams, ka Latvijas atkarības no Krievijas energoresursiem problēmas risināšanas steidzamība tiek izmantota par iemeslu ignorēt Latvijas uzņemtās starptautiskās un nacionālās saistības pret dabu un vidi.
Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā.
Kā vēstīts, 22.martā Ministru kabinetā apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums "VES parku virs 50MW īstenošanas procedūru optimizēšana", kas paredz priekšlikumus par tūlītējiem iespējamiem risinājumiem enerģijas ražošanas atbalstam no atjaunojamiem energoresursiem.
VARAM piedāvājums paredz, izstrādājot speciālo likumu, ietekmes uz vidi novērtējumu aizstāt ar tehniskajiem noteikumiem 30 dienās, tālāk Ministru kabinetā tiktu izskatīts arī jautājums par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu VES būvēm vai teritorijai 30 dienās.
Ministru kabinets izdotu noteikumus, tai skaitā paredzot VES attīstītāja pienākumus gan teritorijas izmantošanā, gan arī ražošanā. Šajos noteikumos var tikt ietverti arī citi nosacījumi, piemēram, par noteiktiem izpildījumiem vietējās pašvaldības interesēs. Savukārt pēc nacionālā interešu objekta statusa noteikšanas Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) nodrošinātu būvvaldes funkcijas gan izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, proti, būvatļaujas izsniegšanu 30 darba dienās, un pieņemot lēmumu, gan arī veicot būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā. BVKB varētu nodrošināt vienveidīgu pieeju būvniecības ieceru izvērtēšanā, kompetences koncentrēšanu vienā iestādē un vienlaikus samazinātu pašvaldību būvvalžu noslodzi ar tādiem objektiem, kas nav tipiski būvvaldes ikdienas darbā.