Latvijas zinātnieki izstrādājuši jauna veida pretindi, kas spētu cilvēkus pasargāt no radioaktīvā starojuma. Jaunā pretinde ir salīdzinoši lēta ražošanā un veidota no salīdzinoši vienkāršām un viegli pieejamām izejvielām. Pirmie tablešu prototipi jau ir gatavi, ziņo "Latvijas Ziņu dienests".
Latvijas Universitātes zinātnieku komandai karš Ukrainā liek vēl cītīgāk strādāt pie unikālas pretindes pret radioaktīvo piesārņojumu, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes maģistrants Uģis Eismonts, raksta portāls "LSM.lv".
Lai šo preparātu varētu ražot un tirgot, ir nepieciešami vēl daudz dažādi papildu pētījumi un finansējums, tāpat arī valsts atbalsts.
“Mums ir bijušas sarunas ar Aizsardzības ministriju konkrēti. Ir saprašanās, ka šādi preparāti varētu būt nepieciešami,” stāstīja Eismonts.
Latvijas Universitātes zinātnieku komanda izstrādā unikālu pretindi pret radioaktīvo piesārņojumu, kas ļautu pasargāt iedzīvotājus no cēzija, kobalta, stroncija un rubīdija.
Pie pretindes pret radiācijas kokteili pētnieki strādā jau vairākus gadus, pa to laiku nedaudz mainījies primārais mērķis, un šobrīd tiek meklēti veidi, kā palīdzēt jau plašākām cilvēku grupām.
“Sākumā pētījām, kā varētu palīdzēt cilvēkiem, kas tieši primāri saskaras ar to, bet tagad ir tā, ka saskare ir iespējama ļoti daudz cilvēkiem,” norādīja Eismonts.
“Antidoti pēc definīcijas ir pretindes, pretindes ir savienojumi, kas darbojas pret kādu indi. Šajā gadījumā tie darbojas pret radioaktīviem nukleīdiem. Tas ir ļoti svarīgi, ka tie ir pieejami uzreiz, pēc iespējas ātrāk, tūlīt pēc saskarsmes ar radioaktīviem savienojumiem,” viņš skaidroja.
Šobrīd pētnieku darbs vēl ir izstrādes stadijā, taču konkrētais preparāts paredzēts kapsulu veidā.
Eismonts skaidroja, ka unikālais šajā pretindē būtu tieši tas, ka tā pasargā no vairākiem radioaktīvajiem savienojumiem, ne tikai pret vienu.
“Ir dažādi radionukleīdi, kas izplatās. Nav tāds antidots, kas ir pilnīgi visam. Ir dzirdētas kālija jodīda tabletes, kas ir specifiski jodam, kad radioaktīvais jods nokļūst gaisā, bet tajos kodolnegadījumos ir arī citi, piemēram, cēzijs, tallijs, rubīdijs un vēl visādi savienojumi,” viņš skaidroja, piekrizdams, ka mums jādomā, kā sevi pasargāt no dažādu vielu kokteiļa.
“Tas, pie kā mēs strādājam, ir kombinēts jauna tipa antidots, lai būtu iespējams pasargāt no vairākiem radioaktīviem savienojumiem vienlaicīgi,” Eismonts uzsvēra.
Pētnieku mērķis ir civiliedzīvotājiem pieejams viens preparāts, nevis vairāki. “Ir pirmie rezultāti, ka tas spētu absorbēt no organisma ne tikai cēziju, bet arī rubīdiju, kobaltu un stronciju,” pētnieks norādīja.
Tāpat viņš uzsvēra, ka šie savienojumi, kas būtu preparātā, nav indīgi vai kaitīgi cilvēku organismam:
“Vēl svarīgi pieminēt, ka šie savienojumi, ko mēs sintēzē izmantojam, viņi nav indīgi, tās ir būtībā vielas, ko varētu izmantot kulinārijā, ja atrastu pielietojumu.”
“Šis antidots, kad cilvēks to iedzer, tad šis savienojums organismā neiesaistās nekādās bioķīmiskās reakcijās, tas iesaistās reakcijās tikai ar cēziju, rubīdiju, kobaltu un stronciju, saistot tos uz savas virsmas, absorbējot un tādējādi pēc tam, tālāk ejot, izvada no organisma,” skaidroja Eismonts.
