Nīderlandē par pedofiliju arestētais Roberts Miķelsons skolas laikā daudz lasījis, turējies savrup no skolasbiedriem, bet vidusskolā pievērsies bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, aģentūrai LETA stāstīja Miķelsona pedagogi.
Zēna klases audzinātājas Lilijas Priednieces atmiņās Miķelsons palicis kā savrups skolnieks, kurš izcēlies ar labu lasītprasmi. "Viņš ļoti daudz lasīja, galvenokārt populārzinātnisko literatūru, interesējās par pasaules ģeogrāfiju, viņam bija labas angļu valodas zināšanas. Viņš nebija izcilnieks un nebija arī grūti audzināmais. Uz skolu nāca regulāri, viņam bija labs uzvedības vērtējums," sacīja audzinātāja.
Skolotāja atceras, ka nekas nav liecinājis par to, ka zēna ģimenē būtu kādas problēmas, jo zēns vienmēr bijis labi apģērbts, mamma regulāri apmeklējusi vecāku sapulces. Skolotājai nav palicis prātā, par ko Miķelsons vēlējies mācīties pēc pamatskolas, taču viņš plānojis turpināt mācības Rīgas Valsts tehnikumā.
Miķelsona klases biedre pamatskolas klasēs aģentūrai LETA stāstīja, ka viņai 7.klasē gadījies incidents, kura laikā viņa ar Miķelsonu sakāvusies. "Es gan neatceros, kāds bija kautiņa iemesls, taču nākamajā dienā Miķelsona mamma bija atnākusi uz skolu un klasē vaicājusi, kura ir tā seksbumba, kura viņas dēlam sasitusi "instrumentus". Manuprāt, es tajā dienā nebiju skolā, bet klases biedri man nākamajā dienā to atstāstīja. Mēs bijām pārsteigti, ka Roberts tādas lietas mammai stāsta, jo mēs vecākiem tādus sīkumus nestāstījām. Mani vēl ilgu laiku klasesbiedri jokodami sauca par seksbumbu. Tagad, ja paanalizē viņas mammas tolaik teikto, iespējams, viņam varbūt arī bija kāda neparastāka audzināšana mājās. Viņš nedraudzējās ar klasesbiedriem, mēs kādreiz viņu varbūt arī par kaut ko apcēlām," teica klases biedre.
Arī viņa atceras, ka Miķelsons labāk nekā citi lasījis, vienmēr to darījis izteiksmīgi, viņu interesējuši datori. Viņš dzīvojis savā pasaulē, un citi vienaudži viņu nav interesējuši.
Savukārt Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolas direktors Juris Šmits atzina, ka Miķelsons skolotājiem atmiņā nav palicis. Pēc dokumentiem viņi redzot, ka 10. un 11.klasē viņš uz skolu nācis regulāri, bet 12.klases žurnālā ir tikai atsevišķas atzīmes par skolas apmeklējumu. "Vidusskolas gados Miķelsons bija kā apsēsts ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem un skrēja uz toreizējā Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra (RBTAC) vadītāja Jāņa Gulbja pasākumiem, bet ne ar ko citu viņš nav palicis atmiņā," teica Šmits.
Internetā ir atrodami savulaik tapuši Miķelsona sacerējumi par bērnu tiesību jautājumiem. Portālā "www.bernutiesibas.lv" ticis publicēts Miķelsona 11.klasē rakstītais sacerējums "Kas ir vieglāk? Darīt labu vai darīt ļaunu?", kurā viņš pauž viedokli, vai bērnu labāk audzināt mīloši vai stingri.
"Ir bērns. Bērnam ir problēmas. Ir tikai divas iespējas. Vai nu pārvērst bērnu par cietsirdīgu bandītu, vai arī par jūtīgu "memmesdēliņu". Un visi bez izņēmuma izvēlas pirmo variantu, t.i., pārvērst par cietsirdīgu bandītu. Kādēļ mazais cilvēks tiek pārvērst par bandītu? Tādēļ, ka daudzi, ļoti daudzi "gudrie" prāti uzskata, ka būt jūtīgam "memmesdēliņam" ir slikti. Sliktāk par bandītu. Tādēļ, ka simts gadus vecas pedagoģijas un psiholoģijas teorijas norāda: pieradināt bērnu, pielaist sev pārāk tuvu, kā arī audzināt par mīļu, maigu un jūtīgu būtni ir neētiski, nepareizi un slikti. Psihologi un pedagogi šo teoriju atbalsta, pat medicīnas personāls slimnīcā to nenoraida. Kas tad atliek? Atliek bērnu audzināt par cietsirdīgu bandītu, kurš neliksies ne zinis par citiem, jo arī citi neliekas ne zinis par viņu. Protams, par bandītu audzināt ir vienkāršāk, jo vienkāršāk ir ignorēt bērna raudas, viņa vēlmi pēc maiguma un sapratnes. Vienīgais iemesls, ar ko cilvēki pamato savu rīcību, ir šai līdzīgas frāzes: "Bet kurš bērnu nēsās uz rokām pēc tam? Bet kurš viņu pēc tam glāstīs? Bet kurš pēc tam tik labi ar viņu apiesies? Dzīve nav viegla, mums ir bērns tai jāsagatavo. Dzīvē neies viegli. Ir jāiemācās pašam būt patstāvīgam." Otrais lielākais iemesls, kādēļ citiem neļauj sirsnīgi izturēties pret savu bērnu, ir paranoiskas bailes no seksuālas izmantošanas," teikts Miķelsona sacerējumā.
Miķelsonu kā brīvprātīgo darbā uz Vāciju 2002.gadā nosūtījis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Jaunatnes departaments. Aģentūrai LETA zināms, ka Miķelsons strādājis kā brīvprātīgais kādā Heidelbergas bērnudārzā.
Kā ziņots, 27 gadus vecais Miķelsons, kurš Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā strādājis bērnudārzos un ar interneta starpniecību piedāvājis sevi bērnu pieskatītāja darbam, atzinies, ka vairākkārt bērnus seksuāli izmantojis.
Amsterdamas mērs Eberhards van der Lāns pavēstīja, ka atklātā krimināllieta ir viens no briesmīgākajiem seksuālās izmantošanas gadījumiem Nīderlandē. "Aizdomās turamais atzina, ka sistemātiski izmantojis vairākus desmitus bērnu," teikts Amsterdamas tiesas paziņojumā. Daudzos gadījumos viņš bērnu seksuālo izmantošanu fotografējis un uzņēmis videomateriālos, kas pēc tam izplatīti tālāk.
Aizdomās turētais vīrietis bērnudārzos strādājis no 2007.gada februāra līdz 2010.gada janvārim.
Rīgā dzimušais Miķelsons ir precējies ar kādu 37 gadus vecu vīrieti, Amsterdamas iedzīvotāju, un 2004.gadā ieguvis Nīderlandes pilsonību. Miķelsona dzīvesbiedram izvirzītas apsūdzības bērnu pornogrāfijas glabāšanā, taču viņš pats nav bijis iesaistīts bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta tīmekļa medijs "DutchNews".
Nīderlandes prokuratūras pārstāve norādīja, ka šāda milzīga apmēra mazu bērnu seksuāla izmantošana valstī ir bezprecedenta notikums.
Nīderlandes policija ("Depolitiezoekt.nl") arī publicējusi aizdomās turētā fotogrāfiju, kas ir neparasts solis, jo privāto datu aizsardzības likumi parasti aizliedz Nīderlandē publiskot aizdomās turēto fotogrāfijas.