Budžets jākonsolidē vēl par 50 miljoniem latu

Starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā nākamā gada valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildus konsolidācijas apsākumi par 50 miljoniem latu.

To liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) kopīgi izplatītais paziņojums.

SVF un EK darbinieki kopīgā darba vizītē no 7. līdz 14.decembrim apmeklēja Latviju, lai turpinātu sarunas ar Latvijas pārvaldes iestādēm par 2011.gada budžeta projekta izstrādi. SVF misijas vadītājs Marks Grifitss un EK misijas vadītājs Gabriele Džūdiče kopīgā paziņojumā norāda, ka bijušas konstruktīvas sarunas ar Latvijas valdību par 2011.gada budžetu.

"Programmas partneri, tostarp EK un SVF, ar Latvijas pārvaldes iestādēm novembrī vienojās, ka 2011.gada budžetā jāietver augstas kvalitātes pasākumi 280 miljonu latu apjomā, kas nodrošinās ilgtermiņa deficīta samazinājumu, kurš būs pietiekams, lai samazinātu valsts budžeta deficītu zem programmā paredzētajiem griestiem 2011.gadam, t.i., 6% no IKP. Šī korekcija arī ļautu Latvijai sasniegt tās vidēja termiņa mērķus - stabilizēt valsts parādu un samazināt 2012.gada valsts budžeta deficītu ievērojami zem 3% no IKP, kas ir saskaņā ar valdības nodomu līdz 2014.gadam ieviest eiro, vienlaikus sekmējot līdzsvarotu izaugsmi," teikts paziņojumā.

"Budžeta projekts, ko apstiprinājusi Latvijas valdība un iesniegusi Saeimai, ir nepārprotami tuvinājies šim mērķim. Tomēr daži svarīgi jautājumi palikuši atklāti. Saskaņā ar SVF un EK pārstāvju vērtējumu tomēr vēl vajadzēs augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus vismaz 50 miljonu latu apmērā, lai panāktu izmaiņas 2011.gadā, par ko vienojāmies," teikts paziņojumā.

SVF un EK pārstāvji arī aicinājuši atbildīgās iestādes nodrošināt, lai budžetā būtu atbilstošs finansējums sociālās un veselības drošības tīkliem, publiskā sektora darbavietām un arodapmācībai, lai atvieglotu krīzes ietekmi visneaizsargātākajai iedzīvotāju daļai un vienlaikus ierobežotu "ad hoc" izdevumu pieaugumu gada laikā. Turklāt jāturpina pilnveidot vairāki no pieņemtajiem pasākumiem, lai noskaidrotu to darbības aspektus vai, kā tas ir minimālās algas palielināšanas gadījumā, mazinātu ietekmi uz nodarbinātību.

Programmas partneri cer uz turpmākām sekmīgām diskusijām ar atbildīgajām iestādēm. Ja iepriekšminētajos jautājumos būs uzlabojumi, kopīga SVF un EK ceturtā pārbaudes vizīte varētu notikt janvārī, norādīts paziņojumā.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskie aizdevēji iepriekš iebilda pret valdības plānotajiem nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 74 miljonu latu apmērā.

Pēc aizdevēju domām, 74 miljonu latu apmērā tiek piedāvāti tādi konsolidācijas pasākumi, kas nav kvalitatīvi un ilgtspējīgi.

Aizdevēji nepiekrīt plānotajai iemaksu saglabāšanai otrajā pensiju līmenī 2% apmērā, kas dotu 44,9 miljonus latu, tāpat iebildumi ir pret izdevumu samazinājumu Aizsardzības ministrijai 5,3 miljonu latu apmērā, kā arī no valsts kapitālsabiedrībām saņemamā dividenžu apjoma paaugstināšana virs 80% no peļņas, ar kuru plānots iegūt 12,7 miljonus latu.

Aizdevēji iebilst arī pret minimālās algas paaugstināšanu no 180 uz 200 latiem mēnesī.

Tāpat aizdevēji tikai par daļēji ilgtspējīgiem pasākumiem atzinuši plānoto subsīdiju samazinājumu ceļu uzturēšanai, ģimenes valsts pabalsta samazināšanu no 1.jūlija, pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, ņemot vērā faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinājumu veselības jomā, pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu izsolēm, ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumu ieviešanu, kā arī virzīto uzņēmumu auto nodokli.

Savukārt pārējie valdības virzītie pasākumi tiek atzīti kā kvalitatīvi pasākumi, un to apjoms ir 146 miljoni latu.

Kā norādījusi Finanšu ministrija, arī gadījumā, ja izdotos vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par pasākumiem, kuri šobrīd tiek uzskatīti par daļēji ilgtspējīgiem, atzīto pasākumu kopsumma veidotu 217 miljonus latu, kas atbilst tikai 78%, tai nesasniedzot 230 miljonus latu, kas nepieciešami, lai ievērotu deficīta mērķi 2011.gadam - konsolidētā kopbudžeta deficītu, kas nepārsniedz 6% no iekšzemes kopprodukta atbilstoši Eiropas metodoloģijai.

Finanšu ministrija arī uzsver, ka vienošanās ar aizdevējiem par budžetu ir nepieciešama, lai skaidri parādītu apņemšanos turpināt ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, lai atgūtu finanšu tirgu un investoru uzticību Latvijas kredītspējai un ilgtspējai, tiktu palielināts Latvijas kredītreitings, kā arī - lai ierobežotu valsts nepieciešamību aizņemties, tādējādi mazinot par aizņēmumiem maksājamo procentu slogu.

Vienošanās nepieciešama, lai stiprinātu pārliecību par Latviju kā drošu un prognozējamu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, kas ir būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstības nodrošināšanai. Tādēļ arī turpmākais 2011.-2013.gada fiskālās politikas virziens būs fiskālās konsolidācijas veikšana pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai.