Latvijā par trešdaļu samazinājies spēļu zāļu skaits

Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, otrdien diskusijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lobistu organizētajā diskusijā "Azartspēles pilsētvidē" par spēļu zāļu iekļaušanos pilsētā veidā, kas mazinātu problemātisku paradumu attīstības risku, piedalījās arī pilsētvides un tūrisma pētnieks Mārtiņš Eņģelis, korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA "Nordsage" vecākais konsultants Valdis Pumpurs un Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Sarmīte Skaidra, savukārt diskusiju vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs.

Dalībnieki pasākuma laikā vērtēja aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, normatīvos regulējumus un ieceres attiecībā uz azartspēļu zāļu izvietojumu.

Diskusijas sākumā Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies.

Tāpat Vērzemnieks norādīja, ka jāpalielina azartspēļu nodokļu daļa, kas nonāk pašvaldībās, jo šobrīd tās saņem 5%, bet iepriekš tie bija 25%. Arī pārējie pasākuma dalībnieki uzskata, ka, palielinot nodokļu daļu, kas nonāk konkrētajā pašvaldībā, arī pilsētās un apdzīvotās vietās tiktu veicināta atbildības uzņemšanās par apkaimē notiekošo.

"Nodokļu daļai, kas nonāk pašvaldībā būtu jābūt lielākai, lai konkrētā vieta varētu strādāt ar problēmapkaimēm, vai tieši otrādi - attīstīt apkaimes, kurās vieglāk būtu gan koncentrēt, gan kontrolēt to, kas notiek, kā arī iedzīvotājiem rastos sajūta, ka šie nodokļi no azartspēlēm nonāk konkrētajā pašvaldībā, veicinot viņu labklājību," diskusijā sacīja Eņģelis.

Pasākuma dalībnieki apgalvoja, ka ir jāstrādā pie risinājuma, kas sabalansētu visu iesaistīto pušu intereses, tostarp iedzīvotāju, pašvaldību, nozares un sabiedrības intereses.

"Būtiski, lai azartspēles netiktu ne mākslīgi sekmētas, ne pilnīgi aizliegtas," sacīja Pumpurs. Spēļu zāļu slēgšana varētu veicināt dažādu nelegālo risinājumu veidošanos vai azartspēļu spēlēšanu internetā, un jau šobrīd būtu jāmeklē risinājumi problēmām, kas rodas līdz ar azartspēļu digitalizāciju.

Dalībnieki atzīmēja, ka, lai objektīvi spriestu par situāciju, nepieciešamas ekspertu diskusijas un pētījumi par azartspēļu nozari Latvijā un tās ietekmi, jo pētījums par azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarību izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem veikts 2019.gadā, un tas neatspoguļo šī brīža situāciju Covid-19 pandēmijas ietekmē.

Kā dažus no nepieciešamajiem pētījuma jautājumiem dalībnieki minēja pašatteikšanās principa ietekmi, Covid-19 pandēmijas ietekmi un spēlētāju atkarības līmeni. Tāpat ļoti maz pētīta ir azartspēļu reklāmu ietekme uz cilvēku.