Gerhards: ES varētu īstenot pasākumus lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) varētu īstenot pasākumus lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Lēmums pārrunāts pirmdien, 21.martā, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kurā piedalījās arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Padomē spriests, ka tirgus stabilizēšanai cūkkopības nozarē varētu tikt sniegts atbalsts par privāto cūkgaļas uzglabāšanu. Savukārt, lai maksimāli izmantotu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, varētu atļaut papuves izmantot pārtikas un lopbarības ražošanai, tādējādi pieļaujot atkāpes no tiešo maksājumu zaļināšanas prasību izpildes 2022.gadā.

Vienlaikus varētu tikt ieviests jauns pagaidu regulējums valsts atbalstam krīzes seku mazināšanai, tostarp lauksaimniecības nozarei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī sniegts ārkārtas pielāgošanās atbalsts, izmantojot krīzes rezervi jeb resursu un izejvielu cenu pieauguma kompensēšana krīzē nonākušajām nozarēm.

Papildus Eiropas Komisija (EK) sēdē informēja dalībvalstis par lēmumu uz laiku atlikt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas mērķu sasniegšanu.

Gerhards komentēja, ka atzinīgi vērtē EK rosināto krīzes pagaidu ietvaru valsts atbalstam, taču noteiktais atbalsta slieksnis saņēmējam, kas pašlaik paredzēts 20 000 eiro apmērā, ir nepietiekams un būtu jāpaaugstina.

Padomes sēdē vairākas ES dalībvalstis norādīja, ka lauksaimniecības nozarei šajos apstākļos nepieciešams paredzēt arī citas atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz kultūraugu dažādošanu, kā arī būtu jāvērtē atsevišķu Zaļā kursa mērķu atbilstība situācijai un iespējas tos pielāgot, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu.

Pēc EK aprēķiniem, pašlaik nav pamata bažām par pārtikas nodrošinājumu ES dalībvalstīs. EK lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis sēdē uzsvēra, ka pārtika ir viens no ES aizsardzības stratēģijas elementiem, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par tādu ES budžetu, lai ES Kopējās lauksaimniecības politika būtu pietiekami efektīva arī no aizsardzības viedokļa.

Jau ziņots, ka pirmdien, 21.martā, Briselē notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde.

Tāpat ziņots, ka 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Sākotnēji tika bombardēti militārie objekti, bet vēlāk sākās arī uzbrukumi apdzīvotām vietām.

Līdz ar iebrukumu ES valstis pret Krieviju un Baltkrieviju, kas atbalstījusi karadarbību Ukrainā, noteikušas vairākas būtiskas sankcijas, kas skar tostarp arī pārtikas piegādes ķēdes.

Vienlaikus Ukraina noteikusi lauksaimniecības produkcijas eksporta aizliegumu virknei pārtikas produktu.