Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Civilās aizsardzības komisijās pēc palīdzības vērsušies 9333 bēgļi

© f64.lv, Kaspars Krafts

Līdz šim Latvijas pašvaldību civilajās aizsardzības komisijās ir vērsušies 9333 bēgļi no Ukrainas, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Latvijas panorāma" informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs intervijā atsaucās uz Iekšlietu ministrijas datiem uz svētdienu. Pec viņa paustā, tas ir diezgan nozīmīgs skaits.

"Mēs arī saprotams, ka lielai daļai no Ukrainas civiliedzīvotājiem šeit ir ģimenes, viņi tādā veidā nokļūst Latvijā," sacīja politiķis.

Pēc viņa paustā, ar katru dienu bēgļu uzņemšanas sistēma Latvijā tiek uzlabota. "Tas, kas šādās situācijās un krīzēs ir vissvarīgākais, ir tas, ka katrs skaidri zina savu darba uzdevumu, aktīvi šajā laukā strādā un var nodrošināt nepieciešamo atbalstu gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan kopumā, lai šo krīzi mēs varētu pārvarēt," apgalvoja Plešs.

Viņš atzina, ka situācija ar bēgļu uzņemšanu "atšķiras no pašvaldības uz pašvaldību" atkarībā no pieejamiem līdzekļiem, dzīvojamā fonda un arī izpratnes līmeņa. Vienlaikus esot novērots, ka situācija ir labāka tajās vietvaras, kuras, piemēram, saskaras ar plūdu riskiem, līdz ar to ir atstrādāta civilās aizsardzības sistēma.

Politiķis uzskata, ka varētu uzlabot informācijas apmaiņu starp bēgļu uzņemšanas procesā iesaistītajām organizācijām un iestādēm. Pēc viņa paustā, informācijas apmaiņas uzlabošana ir plānota, un turpmāk informācijas būs pieejama digitālā veidā.

Tāpat atbalsta sniegšanā ukraiņiem plānots iesaistīt valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus.

Kā vēstīts, visā Latvijā pašvaldības organizē kara bēgļu uzņemšanu no Ukrainas, kurā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.

Latvijā

Latvijā, no 1. jūlija stājušies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot, ka par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu turpmāk piemēros dabas resursu nodokli (DRN) 0,5 eiro apmērā.

Svarīgākais