Diplomātiskā prakse liecina, ka gadījumā, ja kāda valsts, piemēram, Latvija izraida Krievijas diplomātus, tad sagaidāms simetrisks solis no otrās puses, atklāja Latvijas Āpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Vargulis atzīmēja, ka ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) lēmums par diplomātu izraidīšanu no Latvijas liecina, ka līdz šim nav izveidojusies veiksmīga komunikācija ar diplomātiem. "Viņu darbība Latvijā var apdraudēt valsts intereses un drošību," piebilst Vargulis.
"Ne vienmēr informācija par to, kāpēc diplomāti tiek izraidīti, ir publiski pieejama. Šis gadījums parāda, kādā saspīlējuma situācijā esam ar kaimiņiem," saka ārpolitikas eksperts, piebilstot, ka šobrīd ceļošana, bizness ir ļoti ierobežots.
Vaicāts par iespējam, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Rietumvalstīm vienoties par Krievijas vēstniecību slēgšanu, ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris atbildēja, ka līdz šim nav bijis šāda aicinājuma slēgt vēstniecības.
Atbildot uz jautājumu, vai, ja tiktu rosināta vēstniecību abpusēja slēgšana, tas radītu risku Krievijā esošo Latvijas valstspiederīgo interesēm, ĀM pārstāvis atzīmēja, ka Latvijas vēstniecība, saprotams, nodrošina arī Latvijas valstspiederīgo interešu pārstāvēšanu.
"Diplomātiem jāstrādā arī sarežģītos apstākļos, taču jāveic pienākumi korekti un atbilstoši starptautisko tiesību normām," skaidroja Beķeris.
Jau vēstīts, ka ārlietu ministrs Rinkēvičs pieņēmis lēmumu par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu no Latvijas, ierakstā "Twitter" kontā paziņojis ministrs.
Lēmums par izraidīšanu pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu, norāda Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzīmē, ka izraidīšana tiek veikta kā koordinēta Baltijas valstu rīcība.