Aptauja: kā karš Ukrainā ietekmējis Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli?

Karš Ukrainā negatīvi ietekmējis 85% Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli, liecina "Kantar" 2022.gada marta pirmajās dienās veiktais pētījums.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā ceturto daļu jeb 28% iedzīvotāju karš ir ļoti lielā mērā ietekmējis, teju trešo daļu jeb 31% - lielā mērā ietekmējis, bet ceturto daļu jeb 25% iedzīvotāju - nedaudz ietekmējis.

Savukārt 10% iedzīvotāju ir norādījuši, ka karš Ukrainā kopumā nav negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli, bet 5% iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Datu analīze sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās atklāj, ka to, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli ir ietekmējis negatīvi, iedzīvotāju ar latviešu sarunvalodu ģimenē ir norādījuši salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar krievu vai citu sarunvalodu ģimenē. Vienlaikus 16% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu vai citu sarunvalodu ģimenē ir atzinuši, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli kopumā nav ietekmējis, kamēr iedzīvotāju ar latviešu sarunvalodu vidū šis rādītājs ir apmēram divas reizes zemāks jeb 7%.

Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar pamatizglītību, strādnieki, bezdarbnieki ir uzsvēruši, ka karš Ukrainā ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli. Ģeopolitiskie notikumi - karš Ukrainā - būtiski biežāk nekā vidēji negatīvi ir ietekmējis arī skolēnus un studentus.

Ģeopolitisko notikumu negatīvo ietekmi uz savu emocionālo stāvokli caurmērā biežāk ir uzsvēruši arī iedzīvotāji, kuriem ir vidēji augsti ģimenes ienākumi - no 701 eiro līdz 1000 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Šīs grupas respondenti ir arī biežāk norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā izjūt dažādus miega traucējumus.

"Kantar" pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro, ka dati iezīmē tendenci, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju garīgā veselība pašlaik piedzīvo pat vēl būtiskāku satricinājumu nekā Covid-19 pandēmijas dēļ.