Petropavlovska: Krieviem jāpieņem, ka rusofobija būs

© Ekrānuzņēmums

“Ja nav iespējams Putinu iepļaukāt vai nožņaugt, dusmas kaut kā ir jāizliek un jāpasaka, ka tu esi nelietis un to tagad saka krieviem,” sarunā ar TV24 norāda žurnāliste, žurnāla “LILIT” veidotāja Alla Petropavlovska.

“Ir cilvēki, kuru valoda ir naids un ir cilvēki, kuri ir izmisumā un tā ir arī psiholoģiska problēma,” par radušos situāciju sabiedrībā starp latviešiem un krievvalodīgajiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā saka žurnāliste, “Es izprotu motīvus, kāpēc ir tāds naids cilvēkos, jo tas ir izmisums, tās ir bailes un arī ir šoks.”

No otras puses A. Petropavlovska, atbildot uz pārmetumiem, ka karu ved krievu nācija, vēlas norādīt, ka ir daudz krievu, kas pamet dzimteni nevis noteikto ekonomisko sankciju dēļ, bet gan tādēļ, ka viņi nevar dzīvot tirāniskā valstī. “Daudzi no viņiem vienkārši pateica: tā vairs nav mana valsts, es nevaru piederēt pie šīs valsts, kura ved karu. Tur vairs nav gaisa, tur nav vairs ko elpot, tur vairāk nav brīvības nekādas. Un, ja palasa krievu medijus, kuri vēl kaut ko stāsta, paliks vēl tikai sliktāk,” informē žurnāliste.

Līdz ar kara attīstību žurnāliste neizslēdz, ka izplatīsies rusofobija. “Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jānes personīgā atbildībā par saviem darbiem un nedarbiem un es nesaprotu, kādēļ cilvēks, kurš visus šos gadus cīnījās pret Putinu, sēdēja cietumā, cieta un nākas pamest valsti, kādēļ viņam jābūt vainīgam,” uzskata A. Petropavlovska, kura gan norāda, ka krieviem ir jāsamierinās - rusofobija būs.

Žurnāliste arī vēlas izprast, vai vairāk nekā 30 gadu laikā, kopš Latvija ir neatkarīga valsts, ir darīts pietiekami krievvalodīgo integrācijā sabiedrībā, piemēram, nodrošinot alternatīvas Kremļa propagandas TV kanāliem, kuru translācija šobrīd ir apturēta: “Krievvalodīgie 30 gadus pēc neatkarības [atgūšanas] ir tādi kādi viņi ir, viņu bērni ir tādi kādi ir un, iespējams, viņu mazbērni arī. Es saku, tā ir nacionālās politikas izgāšanās. Manā skatījumā nekādas nacionālās politikas Latvijā nebija.”

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais