Asociācija: Grūti iedomāties, ka degvielas tirgotāji ļaunprātīgi izmantotu situāciju
Degvielas cenas veidošanās ir caurskatāma un izsekojama, tāpēc ir grūti iedomāties, ka kāds degvielas tirgotājs varētu ļaunprātīgi izmantot situāciju un mākslīgi palielināt degvielas cenu, pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.
Viņa skaidroja, ka procentuāli lielāko daļu degvielas cenas veido divas galvenās komponentes - nodokļi, tostarp akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un naftas produktu drošības rezervju valsts nodeva, kā arī degvielas iepirkuma cena. Tikai nelielu daļu no degvielas gala cenas veido mazumtirgotāja izmaksas.
Ligere arī norādīja, ka saistībā ar pieprasījuma pieaugumu šobrīd vērojams pastiprināts degvielas pieprasījums uzkrājumu veidošanai, kam degvielas tirgotāji nebija gatavi, līdz ar to "ir apšaubāmi, ka kādam būtu kādas rezerves, uz kuru rēķina tiktu ļaunprātīgi paaugstinātas cenas".
Kā ziņots, Konkurences padome (KP) izplatījusi aicinājumu degvielas tirgotājiem neizmantot esošo situāciju ļaunprātīgi un mākslīgi nepalielināt cenas, kā arī paziņojusi, ka plāno sākt tirgus uzraudzību, lai noskaidrot, kā veidojas un kas ietekmē degvielas cenas mazumtirdzniecībā.
KP gan atzīmē, ka degvielas tirgus ir ļoti caurskatāms un tirgotāji, lai nezaudētu klientus, var viegli sekot līdzi konkurentu cenām un pielāgoties tām, tāpēc ne līdzīgās cenas, ne to vienlaicīgās izmaiņas tirgū pašas par sevi nevar kalpot par pierādījumu, lai konstatētu aizliegtu vienošanos.
Viens no faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas Latvijas patērētājiem, ir naftas cenas pasaules tirgos, kā arī dīzeļdegvielas un benzīna vairumtirdzniecības cena. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas biržas cena piedzīvojusi būtisku lēcienu - no 95,53 ASV dolāriem par barelu 25.februārī līdz 123,70 dolāriem 8.martā.
Ja pieaug cenas pasaules naftas produktu tirgos un vairumtirdzniecības cenas, tad naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā pieaug ne tikai Latvijas degvielas tirgū, bet arī kaimiņvalstīs un visā pasaulē. Piemēram, 10.martā vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā bija 1,728 eiro, Lietuvā tā sasniedza 1,761 eiro, savukārt Igaunijā - 1,836 eiro, skaidro KP.
Tomēr, kā uzsver KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis, ņemot vērā tirgus specifiku un tā caurskatāmību, pastāv risks, ka degvielas mazumtirgotāji straujās tirgus izmaiņas var izmantot negodprātīgi. Piemēram, pieaugot degvielas iepirkuma cenai, kāds tirgotājs var cenu celt objektīvu apsvērumu dēļ, savukārt kāds cits, neņemot vērā jau iepriekš vairumtirdzniecībā iepirkto degvielu, bez ekonomiska pamatojuma var automātiski sekot konkurenta rīcībai un pielāgot cenas.
