Vai un kad Latvijā tiks paaugstināts pensionēšanās vecums? Skaidro Labklājības ministrijas eksperts

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Lai pieņemtu lēmumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ir jānovērtē 65 gadus vecu un vecāku personu veselības stāvoklis, pauž Labklājības ministrijas Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas departamenta vecākais eksperts Gundars Ignats.

Patlaban pensionēšanās vecums līdz 2025.gadam tiek celts par trim mēnešiem gadā līdz 65 gadiem, taču Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) rosina paildzināt cilvēku darba mūžu un palielināt iemaksas pensiju uzkrājumā, norādot, ka Latvijā ir otrs augstākais senioru nabadzības līmenis.

Ignats pauda, ka pēc pašreizējiem aprēķiniem dzīves ilgums pieaudzis lēnāk, nekā notikusi pensionēšanās vecuma celšana.

Tāpat, viņaprāt, 65 gadu vecumu pārsniegušām personām ne vienmēr ir tik laba veselība, lai turpinātu darba gaitas, kā arī ne vienmēr arī gados vecu cilvēku prasmes atbildīs darba tirgus pieprasījumam. Attiecīgi, lai turpinātu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu arī pēc 2025.gada, ir jāņem vērā gan šo personu veselības stāvoklis, gan arī darba tirgus iespēju pieejamība un darba vide šai vecuma grupai.

Viņš norādīja, ka turpmākā pensiju paaugstināšana tiks vērtēta pēc esošās reformas beigšanas.

Jau ziņots, ka OECD jaunākajā pārskatā par Latviju norāda, ka demogrāfisko spiedienu, ko rada iedzīvotāju skaita kritums un sabiedrības novecošanās, mazināšanai Latvijai ir jāveic pensiju sistēmas reforma.

Pārskatā norādīts, ka "atšķirībā no daudzām citām OECD valstīm Latvijas seniori pašlaik ir nabadzīgāki nekā vidēji" organizācijas dalībvalstīs.

Tāpat Latvija, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, nav uzkrājusi būtiskas rezerves, lai nākotnē varētu izmaksāt atbilstošas pensijas.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais