Lai pieņemtu lēmumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ir jānovērtē 65 gadus vecu un vecāku personu veselības stāvoklis, pauž Labklājības ministrijas Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas departamenta vecākais eksperts Gundars Ignats.
Patlaban pensionēšanās vecums līdz 2025.gadam tiek celts par trim mēnešiem gadā līdz 65 gadiem, taču Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) rosina paildzināt cilvēku darba mūžu un palielināt iemaksas pensiju uzkrājumā, norādot, ka Latvijā ir otrs augstākais senioru nabadzības līmenis.
Ignats pauda, ka pēc pašreizējiem aprēķiniem dzīves ilgums pieaudzis lēnāk, nekā notikusi pensionēšanās vecuma celšana.
Tāpat, viņaprāt, 65 gadu vecumu pārsniegušām personām ne vienmēr ir tik laba veselība, lai turpinātu darba gaitas, kā arī ne vienmēr arī gados vecu cilvēku prasmes atbildīs darba tirgus pieprasījumam. Attiecīgi, lai turpinātu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu arī pēc 2025.gada, ir jāņem vērā gan šo personu veselības stāvoklis, gan arī darba tirgus iespēju pieejamība un darba vide šai vecuma grupai.
Viņš norādīja, ka turpmākā pensiju paaugstināšana tiks vērtēta pēc esošās reformas beigšanas.
Jau ziņots, ka OECD jaunākajā pārskatā par Latviju norāda, ka demogrāfisko spiedienu, ko rada iedzīvotāju skaita kritums un sabiedrības novecošanās, mazināšanai Latvijai ir jāveic pensiju sistēmas reforma.
Pārskatā norādīts, ka "atšķirībā no daudzām citām OECD valstīm Latvijas seniori pašlaik ir nabadzīgāki nekā vidēji" organizācijas dalībvalstīs.
Tāpat Latvija, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, nav uzkrājusi būtiskas rezerves, lai nākotnē varētu izmaksāt atbilstošas pensijas.